No jaunā tēva dienasgrāmatas14

8. jūnijs.

Interesanti! Izrādās, ka man ir dēls!!! Vajadzētu ar draugiem atzīmēt, bet sieva noteica, ka vispirms man jānopērk un jāatnes pamperus.
 

11. jūnijs.

Atkal vajadzīgi pamperi. Tādas aizdomas, ka sieva dēlu baro ar alu.

17. jūnijs.

Atnāca radinieki. Visi kā viens  atkal apgalvo, ka dēls ir vistīrākā mana kopija, vai to drīkst neatzīmēt?  
 

18. jūnijs.

Ienāca draugi iedzert aliņu, bet man nebija laika ar viņiem pasēdēt, jo palīdzēju sievai mazgāt dēlu. Viņi ilgi neuzkavējās, jo esot vēl jāpaspēj līdz aptiekai nopirkt prezikus.

19. jūnijs.

Radinieki aizgāja apgalvojot, ka visi trīs dēli izskatoties pēc manis, bet tas vidējais no viņiem - visvairāk izskatoties pēc manis.    

26. jūnijs.

Atāca sievas draudzenes. Izņēma man no rokām bērnu, lai var papriecāties un pateica, ka dēls ir kā izspļauta māte. Bezbērnu muļķes! Atņēmu viņām savu bērnu.

28. jūnijs. 

Kamēr sieva aizgāja uz veikalu iepirkties, dēls sačurājās un sāka raudāt. Neuzdrošinājos viens mainīt pamperu, tāpēc nolēmu viņu pažāvēt ar fēnu. Atnāca sieva un izlamāja mani. Skumji, gribēju kā labāk...

1. jūlijs. 

Dēlam šodien pirmā mazā dzimšanas diena - jau mēnesi vecs. Es nopirku viņam dzimšanas dienas dāvanu - lidmodeli, tagad  jau tos par droniem iesaukuši. Dēls vēl pats ar to spēlēties neprot, tāpēc spēlējos pats un viņš mierīgi skatās. Būs jānopērk vairāk šādu rotaļlietu.

15. jūlijs.

Dēls naktī slikti gulēja, pamodās bieži un raudāja. Gandrīz visu nakti nēsāju rokās un knapi rītu sagaidīju. Steidzos uz darbu, varbūt mazliet atpūtīšos.

25. jūlijs.

Mainot pamperus, galvā ienāca ģeniāla doma - derētu paņemt gumijas šļūtenīti, vienu tās galu izlietnē, otru piestiprināt pie dēla daiktiņa. Tā ietaupītu naudiņu uz dārgajiem pamperiem. Sieva manu ideju neatbalstīja, bet nosauca mani par debīliķi. Viņa vienkārši mani apskauda, ka šī ideja nebija dzimusi viņas galvā.

30. jūlijs. Tūdaļ jau dēliņam būs divi mēneši. 

Šodien mācu viņam  čurāt taisnā strūklā noteiktā virzienā. Nezinu, vai tas viņam patiešām nepadodas, vai viņš speciāli gribēja uzčurāt man, bet es paguvu izlocīties. Sieva piedraudēja, ka man būs jāmazgā pašam logu aizkarus. Labi, mazgāšu. Par tapetēm viņa vēl nezina. 

3. augusts.

Man šķiet, ka dēls jau labi apguvis čurāšanas virziendarbības pamatprincipus, jo šodien viņš uzčurāja kaķim tieši uz deguna. Manu prieku mazliet mazina viņa māka apčurāt televizoru, žurnālus, grāmatas un vairākkārt jau pats arī esmu dabūjis mukt.

Nupat pamanīju, ka mana dienasgrāmata mirkst aizdomīgā pēļķē un turpmākos ierakstus vairs nevarēšu jums izlasīt.