Nedaudz no armijas dzīves #4 (labots)5

Armijā mācību laikā.
Pļavas vidū, sadauzītā Scaniā iestrēdzis leitnants. Šoferis, cik nemēģina, nevar transportu dabūt laukā, leitnants pa to laiku psiho. To visu no pīpētavas novēro desmitiem karavīru. Leitnants pamana tos un kliedz:
-Ko rēcat? Ātri šurp un palīdzat izstumt mašīnu.
-Leitnanta kungs, mēs Jums nepalīdzēsim.
-Galīgi bailes pazaudējuši? Tā ir Pavēle!
-Leitnanta kungs, saskaņā ar mācību nosacījumiem mēs esam miruši un neesam tiesīgi nekādā veidā ietekmēt turpmāko mācību gaitu. Te šoferis iesmejas.
-A tu ko zviedz, kā zirgs? Ātri izlīdi no mašīnas un samētā “līķus” zem riteņiem.

Lido transporta gaisakuģis ar savu kreisēšanas ātrumu, to eskortē divi iznīcinātāji. Iznīcinātāju pilotiem garlaicīgi vilkties ar tādu ātrumu, tāpēc tie izdomāja:
-Otrais, tu tā māki?
Un pēkšņi uzmet “muciņu”.
-Trešais, protams, ka māku.
Atkārto un saka:
-Trešais, a tu tā māki?
Ātrumā uztaisa vairākus apgriezienus ap savu asi.
Tā viņi lido dižojas viens otram, bet šī izrādīšanās aizķēra transportēšanas gaisakuģa pilotu:
-Otrais, Trešais, saderam, ka es tulīt kaut ko tādu izdarīšu, ko jūs nespēsiet atkārtot.
Tie iekārtojas aiz transportiera, lai labāk visu redzētu.
-Pirmais, uz priekšu!
-Skatieties!
Un turpina lidot taisnā virzienā. Paiet minūte, divas, piecas, desmit. Iznīcinātāju piloti neiztur:
-Pirmais, nu kad?
-A es jau izdarīju!
-Ko izdarīji?
-Aizgāju nokārtojos un uzpīpēju!