Biezais makšķerē,izvelk zelta zivtiņu...
Biezais:Aj,tu tāda maziņa,metīšu atpakaļ...
Zivtiņa:Bet vēlēlēšanās???
Biezais:Nu,ko tu gribi?
------------------------------------------
Strīds par to,kas ir mīlestība.
Profesors:
-Mīlestība ir slimība,no kuras cilvēks nonāk gultā.
Ārsts:
-Kas nu tā par slimību,ja neviens negrib ārstēties?Nē,mīlestība ir darbs.
Direktors:
-Kas nu tas par darbu,ja galvenais orgāns stāv?Nē,mīlestība ir process.
Advokāts:
-Kas nu tas par procesu,ja abas puses ir apmierinātas?Nē,mīlestība ir māksla.
Gleznotājs:
-Kas nu tā par mākslu,ja to var kurš katrs?Nē,milestība ir zinātne.
Profesors:
-Kas nu tā par zinātni,ja students var,bet es ne?
---------------------------------------------------------
Tēt, matemātikas skolotāja tevi uz skolu izsauca.
- Kas noticis?
- Viņa man prasija: "Cik būs 7*9?", un es atbildēju: "63", savukārt viņa: "bet, cik būs 9*7?", un es atbildēju: "Kāda, na*uj, tur starpība?"...
- Patiešam, kāda starpība? - atbild tēvs, -labi, aiziešu.
Nakamajā dienā atnāk dēls no skolas, pienāk pie tēva un saka:
- Tēt, tu uz skolu jau biji?
- Vēl ne.
- Tas labi, jo tagad tevi izsauc fizkultūras skolotāja.
- Par ko?
- Mēs nodarbojamies ar fizkultūru, kad viņa prasīja, lai paceļu labo roku, un es pacēlu. Pēc tam kreiso, un es pacēlu; pēc tam viņa prasīja, lai paceļu labo kāju, un es pacēlu. Bet tagad viņa saka, lai paceļu es kreiso kāju. Es viņai atbildu: "Bet ko, man vēl tagad uz pi**ja jastāv būs?"
- Jā, patiešām..., - atbild tēvs, - labi, aiziešu.
Nakamajā dienā dēls atkal nāk no skolas:
- Tēt, tu uz skolu biji?
- Vēl ne.
- Nesteidzies, mani izslēdza.
- Par ko?
- Mani izsauca pie direktora, un aizgāju uz viņa kabinetu, kur sēdēja matemātikas skolotāja, fizkultūras un zīmēšanas skolotāja.
- A, na*uj, zīmēšanas skolotāja atnāca?
- Es tā arī paprasīju
---------------------------------------------------------
Z-SVETKU DZEJA
zaķim kuli kutināja
Sniegbaltīte klusi klusi
visu šņabi izdzērusi
Visus rūķus piesmējusi
Un zem egles atlūzusi.
Lai salatēvs ar savu maisu
Nesabojā visu gaisu,
Tam galdā brendiju tu liec,
Un ātri, ātri projām triec!
Auksti vēji, sniegi pūta,
Salatētis šņabi sūta.
Kā mēs bērni rīkosimies?
Laikam atkal pierīsimies
Salatēvs pār laukiem brien
Zandales tam kājās.
Skriesim bērni skatīties
Vai tam visi mājās.
Mīļo sala vecīti,
Iespraud dupsī svecīti!
Tad būs silti, tad būs jauki
Un no dupša tecēs tauki.
Aiz kalniņa dūmi kūp
kas tos dūmus kūpināja?
salavecis briedi cepa,
ar rūķiem šņabi dzēra
Spogulis šorīt man trilleri rāda:
Feiss tāds kā sabradāts, skata nekāda,
mati ir salauzti, acis līdz zodam,
jādomā, Jaunais gads sagaidīts godam!
Zeme klāta baltiem autiem
Salavecis plikiem pautiem
Iet pa mājām bērnus baidīt
Jaunām meičām pupus spaidīt!
Tek rūķim siekala gar kāju
Un Salatētis rokas priekā trin,
Kad Sniegbaltīte gandrīz kaila
Ap egli draiski svētkus svin.
Sniegbaltīte iet pie ārsta,
ginekologam bēdu stāsta -
Salavecis vecais āzis,
eglē pakāris un drāzis,
čiekuri un skujas bira,
rūķi vai aiz smiekliem mira.
No tālā krievu ciema,
Kur valda milzīgs bads,
Šurp atvilkusies ziema
Tai līdzi Jaunais Gads!
Zvani un cepures,
rūķi un sniegs.
Pīrāgi, raķetes,
alkohols, miegs.
Paģiras, aspirīns,
galva, kas džinkst -
those are few of my favoite things.
Zvaniņš skan, zvaniņš skan,
Kas tur tik vēl zvana man?
Tur Ziemassvētku vecītis
Ap pulksten trijiem atnācis.
Svecīte liesmo un mirdz,
Nodeg gan māja, gan pirts...
Salatēvs ar garo bārdu,
Apdzēries un egli spārda!
Egle saka - kas tad tas,
Man tak zaros mantiņas.
Ej tu stulbā egle dirst,
Patīk man kad skujas birst!
Baltais sniedziņš zemi klāj,
Salatēvs ar maisu slāj.
Acis bālas, skats nekāds
Vainīgs šņabis - surogāts.
Tikai nepiedzeries dikti!
Būs kā Salatētim - slikti!
Salavecis apkodies
Un zem egles pamodies
Domā maisu vaļā vērt
tukšo taru ārā bērt!
Ziemassvētku vakarā
Salavecis pakārās,
Visi rūķi brīnījās
Ka tad viņam gadījās?
Gan pa zemi, gan pa gaisu
Salavecis nāk ar maisu
Dinamīts tam iesprausts biksēs
Nekrologs to vairs tik fiksēs.
