Es intervēju pāris latviešu mūziķus un, intereses pēc, pajautāju, kādas dziesmas viņi nākotnē taisās sarakstīt. Biju tiešām šokēts, visu šito uzzinot, bet man patika rezultāts.
Es intervēju pāris latviešu mūziķus un, intereses pēc, pajautāju, kādas dziesmas viņi nākotnē taisās sarakstīt. Biju tiešām šokēts, visu šito uzzinot, bet man patika rezultāts.
Nikolajs Puzikovs. Tekstu vēl neesmu izdomājis, bet noteikti par kādu no manām iedomu draudzenēm. Man viņa ir tikai viena, bet katru reizi izskatās citādāk. Noteikti kaut kas, kas patiks manā policijas iecirknī. Visi klausās manu mūziku un sapņaini smaida. Un vienmēr uzgriež pilnā skaļumā, kad braucam patruļas mašīnā. Nezinu kāpēc, bet uz manas patruļas mašīnas vienkārši rakstīts "Puzikovs".
MUSIQQ. Nezinu, bet kaut ko labu.
Bermudu Divstūris. Nezinu, bet kaut kādu hujņu. Mūsu dziesmās mēs parodējam visus, kuri domā, ka ir stilīgi, bet nav. Tas viņiem liek justies labi un pārējiem prieks, kad kāds no viņiem klausās šito hujņu pilnā skaļumā. Pārējie klausās mūsu dziesmas klusu, jo negrib, lai kaimiņi dzird. Ja saproti, kas te rakstīts, tad esi stilīgs.
Gacho. Kaut kādu sūdu. Pats to neapzinos, visu raksta mans menedžeris. Vienkārši domāju, ka esmu stilīgs. Vienmēr brīnos, kāpēc manos koncertos cilvēki nedejo. Pašam zajebal manas dziesmas pa radio, bet klausos, jo patīk, ka manas.
brālis lācis. Kaut kādu sūdu, bet noteikti labāku nekā Gacho.