Domāju, ka daudzi no mums bērnībā ir baidīti ar melnās dāmas izsaukšanu. Stāstīti visbaisākie stāsti, kas notiks, ja viņu izsauks, ka tā tevi nožņaugs, nodurs un vēl ņems un izvaros. Palasīju netā stāstus un komentārus par šo mītu un sapratu, ka ir cilvēki, kas tam tic. Šoreiz es ne tikai iejutīšos īsta „Mythbustera” ādā, bet arī „Ghostbustera”. Es atkal sevi izaicināju veikt eksperimentu, proti, izsaukt melno dāmu, lai pierādītu, ka šis leģendārais mīts par melno dāmu ir pilnīgas muļķības, ko ir izdomājusi netīra sētniece, lai nobaidītu bērnus, tā, lai tie paliktu mājās un nemēslotu pagalmu ar visādiem sūdiem.
Sākšu ar to, ka es neticu pārdabiskām būtnēm, visiem spokiem, troļļiem, rūķiem, Jēzum un ari neticu, ka ūsainā komene kādreiz noskūs ūsas, viņas elks laikam ir Znaroks. Bet veicot šo eksperimentu es sev iestāstīšu, ka tāda melnā dāma pastāv un ir iespējams to kuci redzēt dzīvē. Pēc internetā lasītās informācijas un atmiņām no bērnībā stāstītā, melno dāmu jāsauc pusnaktī, ar iededzinātu svecīti un uz spoguļa ar sarkanu lūpu krāsu jāuzzīmē trepītes un jāsauc, tad viņai jākāpj pa tām trepītēm, jāizlien no spoguļa un tad man būtu jābūt lielām nepatikšanām. Domās es iztēlojos, ka melnā dāma izskatīsies kā Halle Berija vai vismaz kā Rihanna, kas seksīgā vakarkleitā vai apakšveļā kāps pa trepītēm un izlīdīs no spoguļa pie manis un teiks: „Beidzot, viens really latvietis”.
Darba mērķis: Izsaukt melno dāmu un novērot, ko viņa iesāks ar mani
Darba uzdevumi: 1) Nopirkt sveci. 2) Nopirkt lūpu krāsu 3) Izsaukt melno dāmu
Hipotēze: Melnā dāma ir seksīga kā Halle Berija, nu vismaz krūtis kā viņai
Darbā izmantotās pētījumu metodes: zīmēšana, garu saukšana, novērošana.
Ar pētniecisku zinātkāri no kojām devos uz veikalu nopirkt eksperimentam nepieciešamās sastāvdaļās. Domāju no sākuma nepirkt lūpu krāsu, jo kojās viena ir, tikai tā domāta, lai ziemā lūpas nesprēgā, bet gan jau tādu izmantot nemaz nevar un melnajai dāmai noteikt pēdas nesprēgā. Pie kases stāvēju ar baltu sveci, lūpu krāsu, diviem roltoniem un aliņu. Aliņš drosmei. Pārdevēja paņemot lūpu krāsu paskatījās uz mani un truli pasmaidīja, tā it kā es ar to sev krāsošu lūpas. Es uzmetu tik pat trulu smaidu un izdvesu: „Tas draudzenei”. Lai izraisītu pārdevējai vēl lielāku skaudību es paņēmu ātri vienu prezervatīva paciņu un piemetu klāt pārējām precēm sakot: „Un šos te ar lūdzu”. Tad gan vairs viņa nesmaidīja, bet prezervatīvus lielākoties paņēmu gadījumā, ja tā melnā dāma spēj materializēties.
Ierodoties kojās, es aizgāju pie viena čoma, lai aizņemtos putekļusūcēju. Viņam koju istabiņā bija, tāds vecs krievu laiku putekļusūcējs, kas izdveš tādu skaņu, ka patīkamāk ir klausīties kā aiz sienas urbj. Tā kā esmu redzējis „Ghostbusters” filmu, tad man to vajadzēja gadījumam, ja ar melno dāmu ietu pārāk karsti, es viņu tad iesūknētu tajā un izsviestu pa logu. Viss nepieciešamais bija sagādāts, tagad tik atlika gaidīt nakti. Lai noskaņotu sevi uzliku „Ghostbusters” filmas soundtraka dziesmu.
Protams, es apsvēru visus negatīvos un pozitīvos iznākumus, kas ar mani varētu notikt, ja viņu tik tiešām izsaucu.
Pozītīvie: Viņa izlīdīs no spoguļa Halles Berijas veidolā un materializēsies. Ja gadījumā viņu vairs nevarēs aizdzīt, tad vismaz būs istabā sieviete, kas tīrīs un taisīs ēst.
Negatīvie: Viņa izlīdīs un nožņaugs mani vai nodurs. Viņa izvaros mani, kaut gan es nemaz nepretotos. Viņa uztaisīs man rētu uz pieres kā Harijam Poteram. Viņa izrādīsies ļoti resna un nosmacēs mani uzsēžoties uz sejas.
Pus divpadsmitos vakarā vēl aiz sienas varēja dzirdēt, „Fire in the hole”, kaimiņi cītīgi spēlēja counter strike. Nodomāju: „Ja drīz neapklusīs iešu pabirdināt zobus un uzvērpt zobu krelles”, bet par laimi jau pēc pāris minūtēm apklusa izkliedzot pēdējo teikumu: „Bļe suka čīto”. Tas bija labi, jo šim eksperimentam nepieciešams klusums. Tā kā, manuprāt, ciemos nāks Halle Berija, es sapucējos kā uz balli, uzvilku uzvalku un ja mani atrastu no rīta nožņaugtu ar Harija Potera rētu uz pieres, tad vismaz izskatītos smuki uzvalkā. Sāku jau uz spoguļa zīmēt trepītes. No sākuma gribēju uzzīmēt ugunsdzēsēju trepes, lai kad viņa kāptu lejā, varētu palūrēt, kas tad viņai zem svārkiem darās, vai skūta, neskūta, vai seko modei, vai moš vēl joprojām dzīvo baroka laika netīrībā. Trepes tika uzzīmētas, svece iedegta, prezervatīvs žaketes kabatā ieslidināts, putekļsūcējs pie sāniem nolikts. Vēl sataisīju divas bļodas roltona, ja gadījumā viņa neatsauksies uz manu pavedinošo balsi, tad sajutusi roltona smaržu noteikt izlīdīs, jo diez vai viņu tur aiz spoguļa kāds baro. Tā kā viņa ir pīķa dāma un varbūt šis viss notiek pēc zoles noteikumiem, man kabatā stāvēja kreica dāmas kārts, ar to es viņu uzveiktu.
Pulkstenis rādija divpadsmit un es pie spoguļa sāku klusām saukt „Melnā dāma parādies”, sajutos pēc neārstējama debīliķa ar iedomātiem draugiem. Ik pēc divdesmit reizēm apstājos un iemalkojot aliņu lūkojos spogulī vai Berija jau nesoļo. Tā aizskaitīju līdz simts, bet nekā nebija saskatāms. „Bļeģ, trepes pa šķību uzzīmētas, pa tādām nevar noiet. Noteikt baidās kāpt!!”, dusmīgi noteicu. Notīrīju spogulī, paņēmu lineālu un sāku zīmēt pa jaunu ar filigrānām kustībām. Kad tas tika izdarīts, atkārtoju saukšanu. Paņēmu roltona bļodu un gaidot Halli Beriju ēdu. Tā kā roltons jau sāk atdzist, sāku ēst arī otru bļodu. Izēdis abas bļodas lūkojos spogulī un cerībā mēģināju saskatīt kaut vai tikai kailu krūšu siluetu, kas atspiedušās pret spoguli, rīvējās no augšās uz leju, bet nekā. Sajutos pamests, vientuļš, tā it kā meitene nebūtu atnākusi uz satikšanos. Vārdu sakot kārtējais Daunis uzvalkā pie spoguļa. „Bļēģ tā mauka neatnāca”, tīrot lūpu krāsu no spoguļa noteicu. Ieslēdzu putekļsūcēju, lai kaimiņiem arī slikts noskaņojums.
Secinājumi: Diemžēl mana izvirzītā hipotēze nepiepildījās, melnā dāma nav seksīga, viņa vispār neeksistēs. Šis aplamais mīts par šo ļauno garu ir apgāzts, nekā tāda nav. Mans minējums ir tāds, ka kāds vienkārši ir redzējis piedzērušos atraitni, kas pa tumsu nāk mājās no bērēm, viņa pālī vaimanājusi un izklausījusies pēc spoka un tāpēc tika nodēvēta par melno dāmu. Tāpēc nav vērts izniekot laiku un lūpu krāsu.
