Pievēršamies melnajam humoram! :D
Sēž divi elektriķi stabā, viens no augšas sauc garāmejošajai tantiņai:
"Eu, tantiņ, pacel to vada galu, kas tur zemē mētājas."
Tantiņa paceļ vadu, patur rokās. Elektriķis saka otram:
"Es taču teicu, ka nulle, a tu tikai "fāze, fāze" ".
Zvans ārstam:
- Dakter, atbrauciet lūdzu, man šķiet, mana sieva ir mirusi.
- Kas noticis?
- Gultā it kā nekas nav mainījies, bet netīro trauku virtuvē kļuvis daudz vairāk.
Vīrs no rīta jautā sievai:
- Klau, kur palikusi vodkas pudele, kas bija skapī?
- Mēs taču to vakar izdzērām tava tēva bērēs.
- Aha, tāpēc es domāju, kāpēc tēvu nekur neredz.
Tiesas zālē.
Tiesnesis: Apsūdzētais, vai jūs nositāt garāmgājēju ar lielu cirvi?
Apsūdzētais: Jā.
Balss no zāles: Ak tu, kretīns.
Tiesnesis: Lūdzu, klusumu zālē. Apsūdzētais, pēc tam jūs nogalinājāt pastnieku, sitot viņam pa galvu ar lāpstu?
Apsūdzētais: Tieši tā.
Balss no zāles: Maita, tāds maita.
Tiesnesis: Es saprotu, tas izklausās briesmīgi, bet lūdzu savaldieties.
Balss no zāles: Kā var savaldīties, es šim nelietim dzīvoju kaimiņos desmit gadus. Kā gāju pie viņa aizņemties cirvi vai lāpstu, šis tikai : "nav man, nav."
Sludinājums internetā: `Pārdodu krokodilādas somas. Vairumā. Rakstīt: cheburashka@hotmail.com
Viņam bija smaga bērnība - līdz piecu gadu vecumam viņš domāja, ka viņa vārds ir AIZVERIES...
Liels cilvēku pūlis stāv pie debesskrāpja un vēro, kā no tā jumta gatavojas lēkt kāds pašnāvnieks. Viena tantiņa saka otrai:
- Nu varēja jau pasteigties, ja viņš nenolēks tuvāko piecu minūšu laikā, es vilcienu nokavēšu.
- Mīļais, nu pasaki kaut ko siltu un maigu.
- Sūds !
Lauku ciematā:
- Tante Zoja, ziniet, es jūsu meitu, nu kā lai to pasaka, nu es viņu...
- Ko nu vairs, mīlīt, būs vien jāprec.
- Tak ne jau to, es viņu ar traktoru sabraucu.
