›

Maza bērna atmiņas - nobeigums 7

36 0

Nepārāk saprotamā veidā raksts aktivizējās pats no sevis. Vakar neuzspēju pabeigt, bet nu neko :)
Sākums šeit:

http://www.spoki.lv/joki/Maza-berna-atminas-sakums/237783

Štābiņi Sākumā rakām zemē... Autors: Scarletty Maza bērna atmiņas - nobeigums

Štābiņi. Sākumā rakām zemē. Plāni bija dažādi - no ierakumiem pirāt-indiāņspēļu vajadzībām, līdz lamatām priekš kaimiņiem. Ko tikai neuzrakām būvniecības gaitā. Mums šķita forši un sajutāmies kā tādi atklājēji un sākumā pat kāds ierosināja uzskatīt tos krāmus par kara laika liecībām. Vecāki bija pārskaitušies par miskastes kaudzēm, ko rakām augšā, lai īstenotu savus grandiozās celtniecības plānus. Visa celtniecība apstājās, bet nekas nebija beidzies. Ziemā viens kaimiņš patiešām ievēlās mūsu raktajās lamatās. Atceros, ka bija ļoti žēl viņa lauztā kāja.

Ar štābiņu palīdzību mācījāmies arī izprast fizikas likumus, it sevišķi gravitāciju. Uzcēlām 2 stāvu štābiņu 4 priedēm pa vidu, izdekorējām ar ko tik vien varējām atrast - pat radio ar baterijām atradām, bet ar to nepietika - pēc nedēļas vajadzēja trešo stāvu. Plānojām ļoti rūpīgi, cēlām cītīgi. Kad bija gatavs, visiem bija jākāpj augšā atzīmēt šo priecīgo notikumu. Fonā skan Prāta vētras "Kur ir mana lidmašīna" un viss svinētāju bars nobirst kopā ar trešo stāvu ka nemetās. Pāris nelaba izmēra zilumi un sadugātas ribas bija nieks salīdzinot ar jautrību. Vēl šodien brīnos!

izveidot rakstu izveidot testu

Reklāma

Makšķerēšana. Kurš gan bērnībā nav nodevies makšķerēšanas priekam? It sevišķi makšķernieku stāstiņu priekam? Stāsts tāds: man bija makšķere, bet es neko nevarēju noķert, kaimiņbērnu vescēvs Arvīdonkulis nolēma man palīdzēt. Stundas laikā viņš noķēra visādas visnotaļ lielas un skaistas zivis un atdeva man. Es priecīga gāju mājās un savam vectēvam stāstīju, ka es saķēru tās zivis. Viņš ļoti priecājās. Diemžēl es neiedomājos, ka mans vectēvs lielīsies Arvīdonkulim par šo manu lomu. Pats ļaunākais, ka es biju klāt. Vairs nelielos un makšķerēt man netīk.

Romantiskie izbraucieni ar... Autors: Scarletty Maza bērna atmiņas - nobeigums

Romantiskie izbraucieni ar plostu vietējā dīķītī. Uzbūvējām plostu, ar kuru labākajā gadījumā, raugoties no drošības viedokļa, var braukt mazs suns. Omīte ieraudzīja būsu "darbiņu" un uzstādīja man veto uz tiesībām braukt ar to. Es neklausīju... protams! Diemžēl mani pieķēra, brāziens bija nepatīkams un pats ļaunākais skaļš un publisks. Dabūju bērnu vidū Omītes dotu iesauku uz kādu laiku - Peldētāja Zuzanna.

Tā kā mums bija ciešs un vienam otru mīlošs mazs kolektīvs mēs nepavisam negribējām, lai mūsu barā ienāk ārpasaulieši. Jaunie ciemata bērni netika pieņemti un tika apsaukāti, apmētāti ar smilšu pikām un visādi citādi nemīlēti līdz kādā jaukā dienā sadraudzējāmies.

Reklāma