Man mugurā melnbalti svīrains džemperis ar zaļu apakšu.
Paziņa - Nu jā, mūsu dzīve ir kā tavs džemperis - melna, tad balta...
Es - Jā, un beigās zaļa, simbolizējot zāli, kas uzaugs uz mūsu kapa.
Mani draugi - Ziema - tās ir piparkūkas, Ziemassvētki, siltas zeķītes, mandarīni... Jā, es gribu ziemu!
Es - Ziema, tās ir mūžīgas iesnas, sasaluši mati, pārsaluši vaigi. Jā, es arī to gaidu ^^.
Draudzene - Ja cilvēks neraud viņš ir garīgi miris.
Es - Man tev ir jaunumi. Es esmu garīgi mirusi.
Es - Tu esi stulbs.
Paziņa - Ak, tu ar saviem melnajiem jokiem!
Es - Tas nebija joks.
Draudzene - Kāda ir tava mīļākā vieta Titānikā?
Es - Man vispār nepatīk Titāniks bet nu... Man patīk tā vieta, kad Džeks ir pieslēgts pie trubas kuģa pagrabā, bet kuģis slīkst. Roza meklē atslēgu lai viņu atbrīvotu, un saka -'' Pagaidi mani tepat, Džek!''
Bļāviens viņš ir pieķēdēts pie trubas kur vēl viņš varētu būt?!
Es neesmu ļauna... Manī ir saulīte. Tāda maza maza, kaut kur... dziļi.
Paziņa - Es biju solārijā...
Es - Ķēri ādas vēzi?
Raksts '' Kā uzlabot savu raksturu''. Laikam nebūs.
+ apakšā dziesma, kura iederētos kāda bērēs.
Man gan mīļākā vieta titānikā ir, kur tas džeks krīt no kuģa un atsitas pret dzenskrūvi.
