Īstenībā ,šis nav mans dzīvesstāsts. Tas ir kāda cita neveiksminieka. 
Citi forši raksti ,manā ne tik foršajā profilā. http://www.spoki.lv/profils/dawels
Mans dzīvesstāsts.46
368
23
Tētis man saka ,ka tad kad es piedzimu ,manai mammai tik ļoti esot patikušas virves ,ka viņa ar virvi aizgāja uz labākiem medību laukiem. Tiesa ,tas bija sapnis ,kurā viņš man teica ,ka viņš draudzējoties ar deviņstāvenēm.
Tākā man neviens nekad nebija teicis manu vārdu ,es līdz piecu gadu vecumam domāju ,ka mani sauc Rekurtaspeģiks.
Reklāma
Es esmu īsts meiteņu magnēts. Noteikti zināt ,ka mēdz teikt ,ka zēni aiztiekot un kaitinot meitenes izrāda savu patiku pret viņām. Man katru dienu skolā skrien pakaļ meitenes ,sit pa muti un sper pa manām ģenitālijām. Vai tik es neesmu neatvairāms?
Koledža pabeigta. Visus šos gadus cītīgi mācoties ,piepildīju savu sapni. Kļuvu par zoodārza apkopēju. Vienīgais kas man krīt uz nerviem ,ir tas ,ka kolēģi mani bieži atstāj ieslēgtu šimpanžu būrī uz visu nakti ,jo kamēr es pieliecies esmu tīrījis atkritumus ,viņi manu seju ir noturējuši par šimpanzes pēcpusi. Un kamēr es tupu iesprostots būrī ,īsta šimpanze staigā pa zoodārzu un mani kolēģi domājot ,ka tas esmu es ,teica ,ka es šodien laabi izskatos.
Esmu atradis savu otru pusīti un apprecējies. Vienīgais kas man viņā kaitina ir tas ,ka viņa ātri izlaiž gaisu ,viņu ir grūti piepūst un viņai ir pārāk lieli caurumi.
Reklāma
Šī jau ir septītā reize ,kad redzu viņu gultā ar kādu citu. Šķirties es ar viņu negribu ,jo viņa man piedraudēja (paši zināt ko) ielikt skrūvspīles ,ja es iesniegšu šķiršanos.
Ir laiks sākt man dzīvot pansionātā. Sākumā ,kad iegāju pansionātā ,sanāca tādas neērtības ,jo dežurante mani ieraudzījusi zvanīja uz IDĶV (izbēgušu dzīvnieku ķērāju vienība.)
Man ir 86 gadi. Es jau esmu miris 3 gadus ,bet neviens mani neapglabā ,jo manā pansionāta istabiņā nekad neviens neiegriežas ne uzkopt ,ne apciemot.
