Mana ekskursija pa Ķīnu!19

Iegāju tuvākajā kioskā turpat lidostā. Jā, valoda šeit būs problēma, bet nu nekas, būs labi. Tāpat lielākā daļa vietējo runā angliski. Tie, kas nerunā, nu, tā ir viņu problēma. :D

Izgāju uz ielas. Jāa, vo, te sākās cilvēki. Diena karsta, cilvēku daudz. Par laimi, viņi nav diez ko gari, tāpēc vismaz redzu, kur eju [Eiropieša priekšrocība, esot Ķīnā]. Karsts.

Yess! Viesnīca. Zināt, cik grūti kaut ko atrast Ķīnā? Pēc pamatīgas maldīšanās beidzot atradu viesnīcu. Labi, ka uz 20to stāvu iet lifts. Ar kājām neuzkāptu. Iekritu gultā. Bišķi par īsu jau ir, bet nekas. Mīksta. Ceru, ka neizjuks.

Cik tad ilgi var tupēt viesnīcā? Jāiet apskatīt pilsētu! Nu, labi, meloju, īstenībā es vienkārši gribu ēst. Satiku vēl vienu tūristu. Sēžam, ēdam nūdeles. Jā, jā, nesmejieties par to, ka nevaru trāpīt mutē nūdeles ar tiem kociņiem. Gan jau ar laiku. 

Paēsts ir. Jāiet uz pludmali. Kā nekā diena ir karsta. Atnāku un ko redzu? Atkal daudz cilvēku. Ak, Ķīna! P.s. Atrodiet bildē mani!

Ķīna vakarā. Brīnumainā kārtā cilvēku mazāk nekā pa dienu. Skats skaists. Nevarēju nepapozēt ar savu seju priekšplānā. Tumsa, uguntiņas, mana seja un tā. Nu, smuka kompozīcija. 

Kaut kāda iela Ķīnā. Arī cilvēku nav pārāk daudz. Un arī smukas gaismiņas. Nu, vairāk par šo vietu neko nevaru pateikt, jo tā arī īsti nesapratu, kas tā par ielu. :D

Atpakaļ viesnīcā. Te vismaz varu pabūt vienatnē. Dušiņa pirms miega un gulēt. Hei, beidz lūrēt uz mani kailu dušā! Tūlīt izslēdz!