Lai arī kādos betona dzungļos cilvēks nedzivotu, viņš mūždien ir mīlējis zvēriņus. Vienam mājās tiek lolots kaķītis, otram sunitis, trešam kāmītis, ceturtais visas savas rūpes velta bērniem, piektais laulatajam draugam, bet ļautiņiem, kuriem mājās nav sastopams nekas no augšupminētā, visbiežāk virtuvē ir atrodami prusaki - kaut ari nelieli, bet vienotaļ žiperīgi zvēriņi. No tā var secināt, ka ne tikai mēs mīlam visu dzīvo, bet arī viņi nav vienaldzīgi pret mums.
Ļaudīm, kas nākuši no laukiem, vai arī tiem, kuri turējuši dzīvniekus jau bērnibā, problēmu nav. Viņi lieliski zina, kas ir kaķis vai suns, ko tāds ēd, ka to kopt un ko no ta var sagaidit. Savukārt cilvēkiem, kas tikai brieduma gados nolēmusi iegādāties kādu mājdzīvnieku, sakuma derētu šo to par mūsu jaunākajiem brālišiem uzzināt. Vispirms kaut vai meģināt saprast savu motivāciju - kapēc es velos kādu mājdzīvnieku?
Ja galvenais motīvs ir vientulības kliedēšana un velak sava lolojuma notiesāšana kādā finasiāli grūta brīdī, tad ne kaķis, ne suns jums nederēs. Sādiem nolūkiem tiek audzēti rukši, aitas, vistas un raglopi. Diemžēl viņu izmitināšanai ir nepieciešamas īpašas telpas un zināšanas. Arī ar to notiesāšanu var rastie problēmas, jo divsimt kilo smags ruksis ekonomiski grūtā situācijā, gluži tāpat kā jūs, vat kalt plānus par alternatīvu barības iegives veidu.
Ja, dzīvojot vienatnē, jūs nejūtaties pietiekami dross un vēlaties iegādāgies sev aizstāvi - pērciet suni! Vēlams lielu, zobainu un niknu. Bez drošības sajutas ko, tas radīs, ir vēl daži blakus efekti = tāds daudz ēd, skaļi rej un laiku pa laikam mēdz pabiedēd pašu saimnieku, tā teikt, profilaksei, lai zina, kursi ir īstais noteicejs. Diemžēl jāapbēdina miniatūrisma piekritēji - no maza vaukšķa neviens nebaidās, bet zobenzoba kāmīši vēl joprojma nav selekcionēti. Arī čūska jūsu problēmu neatrisinās. Pirmkārt, turēt šadu lopiņu dzivoklī vismaz Latvijā ir aizliegts(par šībrīža situaciju neesmu pārliecinats, vecs raksts), otrkārt, tas ir grūti dabūt, un galu gala, ja tik ļoti velaties redzēt, kā jūsu dzivoklī nobeidzas indes skarts iebrucējs, tad paaiciniet ciemos kaimiņu un iepūtiet tam pēcpuse iepriekš saindētu šautriņu(nabaga kaimiņš). Efektam vajadzētu būt visnotaļ līdzīgam, ja vien no pārlieka satraukuma jūs pats nenorīsiet šautriņu.
Par laimi, arī mūsu visnotaļ pragmatiskaja laikā nav zuduši cilvēki, kuru vienīgais kritērijs dzīvnieku iegāde ir vēlme papriecaties par kaut ko glītu un jauku, kas knosas pa istabu.
Ja esat viens no viņiem - apsveicu, jūsu iespēju diapazons ir neierobežots! Vieni par skaistuma etalonu uzskata dziedošu kanārijputniņu, otri - mūždien klusējošo zelta zivtiņu, bet trešajiem tāda liekas iguāna. Un tad vel seko papagaiļi, kāmīši, kaķīšī, sunīši, žurciņas, bruņurupuči, vardes un vēl lērums visādu kustoņu. Kuru no tiem izveleties, tas ir jūsu ziņā. Bet iguānu skaistuma piekritējiem ir zinamas priekšrocības. Veiksmīgi izvēloties īsto parādīšanās brīdi un laiku, jūs varat dabūt lauka kādu nevēlamu ciemiņu..
Ja nu tomēr kārtejo reizi esat pārdomājis un nevelaties uzņemties rūpes ne par vienu radību vai arī gluži vienkārši baidāties, gulet ejot, nospiest zem spilvena esošo jūrascūciņu, tad dariet šādi: iestiepiet virtuvē televizoru, ieslēdziet kādu nebūt pārraidi par dzīvniekiem un tās nomierinojošaja gaisotne vērojiet, cik brši, kustinot ūsas, pa virtuvi tekale jūsu tarakāni. Kas zina, varbūt vismaz kamītii iekārosiet?
P.S. Dzintara Melna raksts
