Nemeklējiet te pupus, bet interesantas lietas.
Viss ko mēs dzirdam un redzam ir tas ka mēs atšķiramies un nevaram sadzīvot savā starpā. Tā nu tas notiek jebkurā sabiedrībā. Augstāk stāvošie liek vidējās un zemākās klases cilvēkiem strīdēties savā starpā par visu ko vien var iedomāties: vērtībām, kariem, reliģiju, darbu, ienākumiem, etnisko piederību, svētkiem, mūsu seksualitāti utt. Bet kā ar lietām un situācijām kas mūs padara līdzīgus vienu otram?
Vai esat kādreiz paskatījušies savā pulkstenī un nezinājuši cik ir pulkstens, jo nepaskatijāties. Tad ņemat un skataties vēlreiz un kāds pajautā kāds ir laiks, bet jūs nezinat, jo atkal nepaskatijāties.
Esat pamanījuši ka reizēm piemēram trešdienā visu laiku domājat, ka ir ceturtdiena? Tā notiek visu dienu atkal un atkal. Nākamajā dienā gan viss atkal ir kārtībā.
Esat kādreiz stāvējuši kādā istabā un nevarējuši saprast kāpēc tur iegājāt? Altshēmera slimība? :D
Jums ir kādreiz gadījies tā ka runājat ar sevi un pēķšņi istabā kāds ienāk, un jums jāizliekas ka dziedājāt? Vēl piedevām cerat, ka otrs cilvēks notic jūsu priekšnesumam.
Vai ir gadījies tā, ka sēža vilcienā un blakus apstājies vilciens, pēkšņi viens sāk braukt un nevarat saprast kurš tas ir?
Esat kādreiz mēģinājuši pacelt kādu somu vai koferi, kas jums likās, ka ir smags, bet izrādījās tukšs? Tad ir tas moments kad roka kopā ar ķermeni paraujas uz augšu. :D Vienu mazu brītiņu arī ir sajūta ka esi ļoti spēcīgs, jo smadzenes vēl neaptver, ka koferis ir tukšs. :D Atsauc kaut ko atmiņā vaine? :D
Esat kādreiz kādam teikuši, ka viņam kaut kas netīrs uz sejas? :D Viņam saka ka netīrs tur, bet viņš sāk skarties klāt visur izņemot viettu kur tiešām ir netīrs. Reiēm gribas vienkāŗši iepļaukāt to cilvēku lai beidz stresot.
Un kā ar reizēm, kad kāpjat pa kāpnēm un domājat ka ir vēl viens pakāpiens, bet īstenība tā tur nav. Sanāk tāds liels solis, un ja blakus ir vēl kāds jūs turpinat spert lielus soļus lai apkārtējie nezinātu ka tas bija netīšām.
Tas pats notiek ka kāpjat lejā pa kāpnēm. Liekas ka būs vēlviens pakāpiens, bet tā tur nav un bams jūsu gurni ir pārvietojušies uz padusēm.
Vai no rītiem dzerot greipfrūtu sulu jūs šausmīgi saviebjaties? Jā es arī, bet nezin kapēc turpinu to dzert. Cilvēki, tiešām, kāpēc mēs to darām?
Esat kādreiz aizmigusi vēlā pēcpusdienā un pamostoties nevarējuši saprast kas pie velna par dienu tagad?
Guļot sāniski esat pamanījuši, ka atverot apakšējo aci spilvens ir tuvu klāt, bet atverot aukšējo tas ir jau prom? VOuuu kustīgā spilvena mistērija. :D
Jums ir kādreiz gadījies, ka jāšķauda, kad čurājat? Biedējoši vaine? Biedējoši jo īstenībā tas nav iespējams. Jūs nevarat vienlaicīgi čurāt un šķaudīt. Smadzenes vienkārši neļauj tam notikt. :D Smadzenes bļauj BEIIIDZ ČURĀĀT TAGAD MĒS ŠĶAUDĪĪĪSIM!!!
Jums ir gribējies aiziet no kāda raksta neieliekot plusiņu, nedariet tā šoreiz lūduz :D just kidding dariet ko gribat tikai nešķaudiet, kad čurājat. :D
