Latvietis izdomāja makaronus, tinot dziju no rokām kamolā.
Latvieši izdomāja Merķeli, lai būtu attaisnojums dzert, cik grib un kad grib. Kad prasīja? Kur biji? “Pie Merķeļa!”
Latvieši izdomāja Kannu festivālu, jo kannu jau mums netrūkst- piena kannas, alus kannas un bērzu sulu kannas (un kur tad vēl benzīna un eļļas).
Latvietim Īvāns jau bija, sanāca visi kopā un izgudroja Dīvānu.
Tas bija sen, kad Jānis sadzērās indi, kļuva sarkans un aizblieza uz Ameriku. Tā radās indiānis.
Latvieši izgudroja vati un kad vates bija tik daudz, ka nav kur grūst- izdomāja arī Vatikānu.
Latvieši izgudroja brilles, kad kāzās ielika ar ģīmi šašlikā un sīpolu ripiņas palika uz acīm.
Agrāk visi staigāja kleitās, atnāca latvieši un izdomāja apenes, lai būtu, ko vēdināt. Itāļi, kam arī patīk vēdināt, vēlāk šajā vārdā nosauca visu Apenīnu pussalu.
Latvieši izdomāja cūkai aizgaldu, lai nenāk blakus gultā.
Latvietis izdomāja epilatoru. Lēkdams Jāņos pār ugunskuru, allaž piesvilināja bikses pie kājām un tad nu bija jāplēš nost ar visām spalvām.
Arī krūšturis nāk no latviešiem. Kādreiz, kad gāja ar meitām pa sienu ņemties, nevarēja vien pupus sačamdīt, tāpēc bija jāizdomā viena konkrēta vieta, kur tie pupi būs, lai vienmēr var atrast.
Pirmais planieris parādījās Kurzemē, kad vētras laikā ar visu slikti nostiprināto jumtu gaisā pacēlās saimnieks Vilis no “Krūmiņiem”.
Viss, kas ir sarežģītāks par divreiz divi, ir latviešu izdomājums.
Mūsu senči savilka pēc iespējas vairāk drēbju mugurā, uzbēra veļas pulveri uz galvas un leca atvarā, tādējādi mazgājot veļu. Rotaļu nosauca par veļas mašīnu.
Latvieši izdomāja, ka ar ragavām var braukt ziemā un ar ratiem vasarā. No sākuma mēģināja otrādi, bet pēc kādiem simts gadiem saprata, ka nav lāga.
Arī putekļu sūcējs ir Latviešu gara bērns. Senos laikos Grūbu māju saimnieks Jēkabs Grūba mīlēja pēc pusdienām nosūkt no galda tur nobirušos putras pikuļus un pie viena nosūca arī putekļus, bet viņa sieva atrada to par labu esam
