Viss platāk mutes atveram rīta daļā, kad nospiests modinātājsun tu saproti, ka kārtējā darba diena jau ir sākusies ...
Šodien mums nav laika pat paskatīties vienam uz otru, nav laika runāties, priecāties vienam par otru... Tā mēs aizvien mazāk un mazāk satiekamies viens ar otru. Pasaule iet postā mīļuma un laipnības trūkuma dēļ. Cilvēki mokās mīlestības slāpēs pēc miedziņa, bet mīlestībai neatliek laika, jo visi ļoti steidzas nospiest modinātāju un doties uz toleti, tad uz vannas istabu, tad rīta kafija, tad atslega no skapīša un mašīnā iekšā 
;D
Un tā katru dienu the same shit 
Ir kādam idejas, kā rītu padarīt citādāk?
trāpīts 
