Šodien šo izlasīju un smējos līdz asarām :D Mūsu paši mīļie valsts vīri šo kodeksu atbalstīja. Diemžēl šim dokumentam nav juridiska spēka, bet valsts vīri stingri paliek pie sava viedokļa, ka viņi to ievēro par 100%
Manuprāt atbilstošākā sadaļa šim Kodeksam ir "Joki"
Latvijas valsts Saeimas DEPUTĀTU ĒTIKAS KODEKSS
Saeimas deputātu ētikas kodekss ir veidots ar mērķi atgādināt un uzturēt spēkā uzticamu, godprātīgu, taisnīgu un atbildīgu domāšanas veidu un rīcību.
Kodeksa uzdevums ir atvieglot deputātiem veikt savus valstiskos pienākumus Saeimā, attiecībās ar vēlētājiem un sabiedrību kopumā, lai nodrošinātu demokrātisku un rezultatīvu Latvijas valsts pārvaldi.
Šis ētikas kodekss nosaka pareizas uzvedības normas deputātiem un sniedz sabiedrībai instrumentu tās priekšstāvju rīcības vērtēšanai.
Principi un vērtības
1. Uzticība
1.1. Atbilstoši Satversmei un solījumam deputātu darbība balstās uz uzticību un lojalitāti pret Latvijas tautu un valsti. Tās intereses deputāti atzīst par primārām salīdzinājumā ar saistībām pret partiju finansētājiem, privātpersonām, savu partiju vai savām privātajām interesēm.
1.2. Uzticība pret uzticību: deputāti neaizmirst vēlētājiem un sabiedrībai dotos solījumus un rīkojas atbilstoši tautas uzticībai, nepiekrāpjot to un tādējādi veicinot uzticēšanos valstij un tās politikai kopumā.
1.3. Deputāti vienmēr rīkojas tā, lai nostiprinātu un veicinātu pamatotu sabiedrības uzticēšanos Saeimas darbībai.
2. Godprātība
2.1. Nav pieļaujama jebkura lemšana interešu konflikta stāvoklī.
2.2. Deputāti neiesaistās Saeimas izmeklēšanas komisijās, kuru uzdevums ir veikt pārbaudes jomā, kurā pārbaudāmajā periodā ir darbojies attiecīgais deputāts.
2.3. Deputāti neizmanto savu ietekmi, lai kādu lietu valsts pārvaldes iestādēs vai tiesās izlemtu kādas fiziskas vai juridiskas personas labā.
2.4. Deputāti godīgi un pēc iespējas atklātāk informē sabiedrību par Saeimas un savu darbību, veicinot darbības caurskatāmību.
2.5. Deputāti atturas no konfidenciālas informācijas izmantošanas personīga labuma gūšanai.
2.6. Par nosodāmu atzīstama pašmērķīga parādīšanās tautai ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību Saeimas tribīnē.
2.7. Savās runās deputāti tiecas pēc koncentrētības un precizitātes, balstās uz godīgiem racionāliem argumentiem un izvairās no demagoģijas.
2.8. Deputāts vadās tikai pēc kompetences, izvirzot amatu kandidātus un tikai pēc nopelniem, iesakot kādu personu apbalvojumam.
3. Taisnīgums
3.1. Likumi ir pieņemami tikai un vienīgi valsts un sabiedrības interesēs. Nav pieļaujama likuma vai lēmuma atbalstīšana ar nolūku iegūt kādu finansiālu vai karjeras labumu sev, savai ģimenei, draugiem, partijai, interešu grupai.
3.2. Ievērot taupību: pieticīgi un pēc iespējas racionālāk izmantot piešķirtos valsts līdzekļus.
3.3. Deputāti nedrīkst tiem piešķirtos valsts līdzekļus tērēt citā, privātā veidā, bet tikai darba nolūkā.
3.4. Deputāti neuzņemas saistības lobiju interesēs, ja tās ir pretrunā ar 3.1.
4. Pienākums un atbildība
4.1.Deputātu pienākums ir atbalstīt demokrātiskās vērtības, rūpēties par tautas labklājību un valsts panākumiem.
4.2. Deputāti atbild vēlētāju priekšā par vēlēšanu solījumu izpildi, kā arī par saviem lēmumiem un rīcību deputātu pilnvaru laikā.
4.3. Deputāti uzņemas atbildību ne tikai par Saeimas darbību savu pilnvaru laikā, bet arī atbildīgi paredz lēmumu sekas perspektīvā un turpmākajā valsts vēsturē.
4.4. Deputāti izsver lēmumu pirms tā pieņemšanas un publiskošanas, izslēdzot spontanitāti un uz kaislībām un personiskiem aizvainojumiem balstītu lemšanu.
5. Cieņa un pašcieņa
5.1. Deputāti uztur principiālas un godīgas attiecības ar darba biedriem un līdzcilvēkiem, veicinot cieņas, labvēlības un kultūras gaisotni tuvākajā vidē un sabiedrībā kopumā
5.2. Ar savu dzīves stilu un uzvedību deputāti apliecina cieņu pret likumiem un morāli, vairojot pamatotu uzticēšanos sev un Saeimai.
5.3. Cienot sevi, deputāti atzīst savas kļūdas un labo tās; par zemisku atzīstamas intrigas un atriebība kā atbilde uz pamatotu kritiku.
5.4. Deputāti ciena otru, kritizējot izvairās no cieņu aizskarošiem apvainojumiem, balstās uz faktiem, to godīgu interpretāciju un argumentāciju.
5.5. Apstrīdot citas personas viedokli, deputāti balstās uz cilvēktiesībām un argumentācijai neizmanto sava oponenta tautību, dzimumu, reliģisko piederību vai sociālo izcelsmi.
5.6. Par pašcieņas trūkumu atzīstama deputāta pērkamība un ļaušanās sevi izmantot kādu savtīgu interešu nolūkos.
6. Drosme
6.1. Deputāti atzīst drosmi par nepieciešamu nosacījumu godprātīgai un taisnīgai lemšanai un demokrātisku interešu aizstāvībai.
6.2. Par deputāta darbības vērtību atzīt drosmi izvirzīt un aizstāvēt jaunas un konstruktīvas idejas.
6.3. Drosme izkopjama, lai principiāli mazinātu korupciju valstī, kā arī lai nostātos pret jebkuru negodprātību un savtīgumu politikā un valsts pārvaldē.
6.4. Drosme aizstāvēt savu ētisko pozīciju atzīstama par deputāta pilsonisko pienākumu.
7. Pašatdeve/pašpilnveide
7.1. Deputāti pēc iespējas pilnvērtīgāk izmantot savu laiku, lai veicinātu demokrātisku tiesisko kārtību, valsts labklājību un prestižu, izglītību un kultūru, tādējādi sekmējot tās attīstību un lomu Eiropas Savienībā un pasaulē.
7.2. Savu lemšanu un rīcību deputāti balsta uz pašuzraudzību, paškontroli un pašierobežojumiem, atceroties, ka deputāts nav tautas kungs, bet kalps.
7.3. Deputāti pastāvīgi izglītojas, apgūst savas un citu valstu demokrātijas un politiskās kultūras teoriju un pieredzi, lai to radoši izmantotu savā darbā Latvijas valsts un sabiedrības labā.
7.4. Deputāti kopj runas kultūru un valodu, ar savu valodas kultūru apliecinot atbalstu Latvijas nācijai un kultūrai.
