local-stats-pixel

Kuriozi iz dzīves0

 12  5

Kuriozi iz dzīves

 

*** ar draugu nācām no Stokman un es nesu lielo iepakojumu ar tualetes papīru. Un tad pie Origo luksofora draugs mani par kaut ko pavilka uz zoba un es kā viņam situ ar to iepakojumu.... tā visi rullīši pa visām pusēm aizlidoja. Liels bija mans kauns to daudzo cilvēku acu priekš tos rullīšus lasīt, bet draugs histērijā smējās...

 

*** Nesen bija situācija, gaidīju drauga kompāniju, kuriem bija mani ar mašīnu jāsavāc. Es nezināju ar kādu mašīnu. Piebrauc kaut kāda mašīna, es atrauju durvis, iesēžos iekšā un saku braucam. Tur tiešam jauniešu bariņš, tikai visi neizpratnē par to, ko es daru viņu mašīnā, jo nebija īsta mašīna.


*** Nesen vienu dienu man bija ļoti jautrs garastāvoklis un es visu dienu kursā ar meitenēm par visu smējāmies. Ar kursa biedreni gājām uz Origo un tur pie pulksteņa stāv džeks- Uzvalkā, solīds un ar 3 garām, lielām, sarkanām rozēm. Skats jau skaists
Un es tai savai draudzenei tādā normālā balsī saku (nu viņam nevajadzēja dzirdēt)- Ja viņam ir aklais randiņš, tad es saku, ka tā esmu es.
Un lieki laikam piebilst, ka viņš visu, ļoti labi dzirdēja. Viņš tāds: "Nu diemžēl, man nav aklais randiņš, bet neatteiktos ar Tevi aiziet uz randiņu!" Es, protams, kaut ko stulbi noteicu un sāku histēriski smieties, bet sarkana kā biete noteikti paliku.


*** Man viens no pēdējiem bija, ka mājās bija ballīte, tā kā man mājās lielākai daļai uz grīdas jāsēž, tādēļ vienā vietā bija noklāts vingrošanas paklājiņš. Es ar pilnu šampja glāzi skrēju ciemiņiem pie durvīm pretī, un paslīdēju, un visu seju un matus ar šampi aplēju. Ciemiņi domāju, ka esmu reālā pālī jau, bet tas bija pats sākums un es tiešām jutos nelāgi, ka es tā izskatījos.
Toties visiem jautri.
Tagad tas drošvien neizklausās smieklīgi, bet nu toreiz tā pārsmējāmies!!


*** Pirms daudziem, daudziem gadiem es, draudzene, mana māsa un draudzenes brāļi gājām uz vietējo kultūras namu kino skatīties, kaut kāda šausmene bija. Kārtīgi sabaidījušies (pie tam tak mēs sīkie vēl bijām) gājām mājās pāri laukumam, kas normāli izrakņāts, jo tur tapa būvlaukums. Ziema, visas peļķes aizsalušas, viens no mums ieminējās, ka tas gan būtu kruti, ja no tās peļķes cauri ledum izlauztos roka un ievilktu mūs iekšā. Vai nu kaut ko tamlīdzīgu, precīzi neatceros. Un tai brīdī mēs ielūzām līdz ceļiem ūdenī! Nu sīkā māsa vispār līdz pakaļai bija. Mums smiekli nenāca, bet no malas tas laikam bij rēcīgi, kā mēs tur panikā bļāvām un lecām no tās peļķes ārā.


*** Mēs ar vīru domājām aizbraukt uz RIMI, līdzi sanāca paķert vīra draugu, un šim jauna draudzene, baigo cacu mētāja. Izkāpjam no mašīnas, viņi iet mums pa priekšu rociņās, un kā veras automātiskās durvis, draugs iziet cauri durvīm, bet caciņa gar stiklu atlīmējās, es nespēju noturēties, visi trīs sākām smieties, bet viņai laikam bija neliels kauns... kaut kas līdzīgs bija arī autoostā ejot, bet tur māsīca stāvēja pie nepareizā stikla un viņai durvis nevērās vaļā, bet es kā gāju, tā iegāju iekšā.

*** Vienreiz man bijušā drauga vecākiem smieklīgi gadījās. Tātad viņa tētis gribēja nopārdot mašīnas piekabi. Tad nu viņš ieliek sludinājumu kaut kur i-netā, ka pārdot piekabi labā tehniskā stāvoklī, maz lietotu... Un netīšām pieliek klāt nevis piekabes, bet savas sievas bildi!

*** Skolā vienā kabinetā mums bija galdi U-veidā sabīdīti. Visi iet no klases ārā, man bija slinkums iet apkārt, uzsēdos uz galda un metu kājas pāri uz otru pusi. Protams, ka aizķēru malu un ar visu galdu nolikos gar zemi. Es tā rēcu pati par sevi! Skolotāja gan sabijās


*** Iepriekšējā darba vietā vienu brīdi strādāja tāds jauns, smuks, smaidīgs apsardziņš. Nu tad vienu dienu pēc darba braucot liftā ar draudzeni izdomājām, ka tad kad atvērsies lifta durvis baigi kaut ko noflirtēsim tur ar viņu, bet pie lifta durvīm lejā stāv paklājs, mēs ar draudzeni kā atvērās lifta durvis, abas kaut kā satizlojāmies un paslīdējām uz tā paklāja un gandrīz nolikāmies gar zemi Lieki teikt, ka nekāda flirtēšana mums tur nesanāca un arī pēc tam sasveicināties ar to apsargu bija kaut kā neveikli, jo ņirga nāca gan viņam, gan mums. Toties viņš mūs atcerējās, jo vienreiz nejauši satiku viņu uz ielas, šīs atkal smaida un sveicina.


*** Un vēl viens smieklīgs gadījums no manas māsas repertuāra. Viņa bija vienā saviesīgā pasākumā un tur bija tāda rotaļa, ka meitenes stāv aiz krēsliem un krēslos sēž džeki. Un tad kad beidz skanēt mūzika, tad džekiem ir jāceļas un jāmēģina pārsēsties uz brīvo krēslu. Un mana māsa gribēja to puisi pārāk stipri noturēt un ... noplēsa džekam uzvalka piedurkni...


*** es esmu veikalā atvainojusies manekenam kam uzskrienu virsū - tik dzīvs izskatījās


*** Oi, par šitiem veikaliem man vienreiz arī šausmīga izgāšanās bija... Tātad, mēs ar māsu staigājām pa veikaliem un iegājām vienā cepuru veikalā. Un tur viņiem pa visu kaste pilna ar visādām cepurēm, kam atlaides, bet viņas tādas briesmīgas. Tad nu es no augšas paņemu pašu šausmīgāko, piemēru, un sākam ar māsu par to cepuri riktīgi ņirgāties. Un tad man viena tante pabaksta un saka: "Atvainojiet, tā ir mana cepure"... Ārprāts, kāds man kauns bija..

 

*** Jūrmalā no Hesburgera var iziet arī no otrā stāva pa tādām jaukām virpuļtrepītēm. Es vēlējos paspīdēt, tāpēc izvilku savu draugu ārā tieši pa turieni un tiklīdz kā uzkāpu uz šīm trepēm sapratu, ka viņas veidotas kā restītes un es biju augstpapēžu zābakos . tā nu man nācās iet savam glābējam uzmanīgi pie rokas, jo pastāvīgi likās, ka nokritīšu līdz viņš mani nepacēla un nenonesa lejā

 

*** man vienreiz gadījās redzēt gadījumu, kur manā mīļajā humpalu apavu bodē tante apsēdusies un mēra zābakus, savus nolikusi blakus. Tikmēr pienāk cita tante un sāk mērīt tās otras zābakus.
Skatās, ka tūlīt jau ies pirkt, pēkšņi tā saka- atvainojiet, tie ir mani zābaki

 

*** Vēl atceros gadījumu, ka mājās bija remonts vasarā un tādēļ no rīta samiegojusies ar visām šampūna utt. pudelītēm lēnām čāpoju uz pirti mazgāties. Bet suns bija palaists naktī vaļā un viņa jau, protams, nenormāli pārlaimīga, ka kāds beidzot ir iznācis ārā, "nesās" man pretī - pirmkārt jau nogāza mani no kājām, bet otrkārt izdomāja, ka manu šampūnu varētu izmantot kā kociņu (viņai patīk spēle ar mešanu un tad skriešanu pakaļ), tad nu paķēra manu šampūnu un aiznesās mežā kkur tā nu man nācās iet uz māju meklēt vēl kādu šampūnu

 

*** Šis par manu tēti... Viņš bija pie zobu ārsta un tur uzgaidāmajā telpā tāds apģērbu pakaramais, kur visi savas drēbes sakarina. Pēc vizītes šis dodas prom un paņem savu ādas jaku, uzģērbj un dzird, ka pakaļ viņam krievu tante bļauj: "Mužčina, vi moju kurtku odeļi" Izrādās, ka tā tomēr nebija viņa ādas jaka! 


*** veikalā nometu zemē kolas pudeli, kas sasitoties sāka šļākties uz visām pusēm un visus apšmaucēja biju spiesta viņu nopirkt
tad ejot mājās iegāju piemājas veikalā, skatījos arbūzu un atkal nometu zemē, nedaudz izšķaidījās viņš, bet tā nu es notinos nepērkot un vēl joprojām neesmu bijusi nevienā no tiem veičiem 

 

*** es vienreiz ar iepirkumu ratiem ieslīdēju RIMI alkoholisko pudeļu stendā, neatceros, cik saplīsa, taču par laimi man nelika samaksāt

 

*** reiz biju sadzērusies baldriānus pirms uzstāšanas un rezultātā uz skatuves, kur mums vajadzēja klusi tumsā noslīdēt nost līdz nākamajai etīdei, es aizķēros aiz podesta un krītot apgāzu pusi no aktieru grupas, visi bija ļoti dusmīgi un es pati ari, protams, uz sevi, bet ari smiekli nāca 

 

*** Pāris gadus atpakaļ lielajā Rimītī, liekot maisiņā alus pudeles, es tās aizliku netīšām garām, un blīkšķis pa visu veikalu 
Vērts pieminēt - tad vēl viena meitene nesen no manas skolas, metot kūleni, dabūja smadzeņu satricinājumu un kakla skriemeļu kaut kādu sastiepšanu. Tā mazliet, dīvaini, smieklīgi un reizē traki...

 

*** es vienreiz sadomāju pazvanīt vecamtēvam un tieši tad mainījās telefona numuri nju tie 2 vai 6 bija jāliek priekšā nju un es uzgriežu to ķipa jauno numuru un man otra puse atbild: ""Gāzes dienests"" es savukārt apjuku un jautāju "Vecotēv??" pēc tam sapratu ko pateicu un nometu klausuli

 

*** atceros, ka mums skolā, kādā 5tajā klasē, bija jāraksta uz lapiņām ko es ļoti gribētu, no kā baidos utt. un pēc tam skolotāja skaļi lasīja priekšā, es biju uzrakstījusi - es gribu māsas draugu, ļoti, ļoti.. kaut gan domājusi biju, ka gribu iepazīties ar māsas draugiem! labi, ka tas bija anonīmi, bet tomēr es sapratu, ka tā ir manēja, bet nevienam neko neteicu!

 

*** es vienu nakti paliku pie sava drauga mājās un pie viņa mēs guļam otrādi, nu es sanāk guļu otrā pusē. tā nu nakts vidū es izdomāju čučēt otrā pusē, jo es taču esmu mājās, bet, kad pagriezos un ar lielu būkšķi nokritu uz grīdas atcerējos


*** Draugam ir divstāvu māja ar kāpnēm, tā nu vienreiz saku, aiziešu uz tualeti un tās čības man pagadījušās tādas slidenas ar papēdi kaut kā trāpīju uz trepēm ne tā un uz pakaļas nobraucu no augšas līdz lejai sasitu baigi elkoni, un lejā sastumdījās visi tepiķi tāds trobelis bija


*** vasara bija labs prikols bijām ar draugu Juras svētkos Salacgrīvā un sadomājam braukāt ar laivu savācamies tāds jauniešu bariņš un divi pavecāki cilvēki kapteinītis ar tāds jauns pie stūres ar laida un ta pa feino mums jau, ka jaunajiem patiks asas izjūtas un sakām lai šis stūre uz viļņa pusi lai iznāk, ka ķipa lēciens neliels beigu beigas vilnis pāri bortam un ūdens līdz potītēm mani paņēma tāds šoks, ka noiesim pa burbuli, bet pēc tam visi sākam smieties kapteinis biku tāds satraucies bija jo vis klajs ūdeni tie abi vecie opīši ar gudrinieki bija nosēdušais paša gala un tieši tas vilnis viņiem sanāca virsu pārējiem mums tikai kājas bija slapjas a šiem visas drēbes un līdz ar to vakara uz balli ar nevarēja iet

***Tad vēl nedzīvoju Rīgā un biju uzaicināta uz kārtējo kastingu. Noskaidroju datumu, laiku un ielu, kur man jāierodas. Noteiktajā datumā, laikā un vietā esmu klāt Rīgā, bet kaut kā neizskatās pēc vietas, kur varētu norisināties kastings...daudzdzīvokļu māja priekšā...hmmm....zvanu uz aģentūru, lai precizētu...un manu lielo pārsteigumu...kastings nenotiek Rīgā, bet manā pilsētiņā, kurā dzīvoju...
Tā kā līdz šim visi kastingi bija notikuši Rīgā nevis pilsētā, kurā dzīvoju un zvanītāja arī neminēja pilsētu, tad, re, kā man gadījās


***Kad sāku satikties ar savu tagadējo puisi, tad vienu vasaras nakti pastaigājāmies pa pilsētu un manai augstpapēžu kurpei papēdis iestrēga, bet viņš tajā brīdī kaut ko man baigi stāstīja un rādīja, skatījās citur, bet es kā rāvu kāju ārā, tā papēdis tur arī palika. Un es jau, protams, nokaunējusies, baigā beibe nemaz nepateicu viņam - visu turpmāko randiņa laiku nostaigāju ar vienu kāju uz pirkstgala. Lieki teikt, ka tas bija pilsētas centrs un pieņemu, ka manu "neredzamo papēdi" noteikti kāds piefiksēja


***Man bija ļoti, ļoti liels kauns es vasarā sāku strādāju jaunā darba vietā, es biju vienīgā sieviete. Ziniet kā gribas jau vienmēr skaisti izskatīties es uzvilku baltas bikses, kaut kā nepiefiksēju, ka viņas man ir tik apspīlētas. Tagad pusdienlaikā biju pusdienās, nāku atpakaļ uz biroju un skatos, ka visi mani kolēģi man pretī nāk. Man smaids pa visu seju, tāda koķete kolēģi man pretī pasmaidīja. Aizeju aiz stūra, jūtu kaut kas nav labi, toč, jūtu, ka vīle pa dupsi atplīsusi, ak, šausmas, šausmas, kā es sajutos uzreiz zvanīju draugam, lai glābj mani bija briesmīgi, bet tagad jau varu par to pasmieties


*** vienreiz skolā bija kaut kāds svinīgais pasākums un visi bija sapucējušies, es, protams, svārkos un augstpapēžu kurpēs, kurās nejutos diezko ērti. Starpbrīdī ejot lejā pa kāpnēm tā notizlojos, ka nošļūcu līdz pašai kāpņu apakšai uz dibena, turklāt vēl paķēru līdzi klasesbiedru Man bija tāds kauns, jo to redzēja daudzi


*** Tas bija šausmīgi sen, kad mobilie vēl katram sīcim nebija. Es pazvanu draudzenei uz parasto telefonu, lai pavēstītu jaunākās klačas un izkratītu sirdi, bet telefonu pacēla viņas māsa. Bet man likās, ka tā bija draudzenes balss. Es tur kaut kādas vairākas minūtes stāstu to, ko nevienam nevar stāstīt, jo domāju, ka tā man draudzene Kad sāku stāstīt par savu toreizējo simpātiju, kas bija viņas māsas bijušais, viņa pateica, ka pasauks pie telefona Elīnu


***Kad es biju galīgi sīka, mamma mani aizveda uz motormuzeju. A tur tā mašīna, ar ko Brežņevs nositās, manekens vēl iekšā. Es, sīka būdama, domāju, ka cilvēks, mamma pateica, ka tas ir manekens. Nu neko, ejam pie nākamā eksponāta, a tur dežurante sēž, es rādu ar pirkstu un saku - paskaties, te ir vēl viens

*** es biju galīgi maziņa, braucām ar mammu autobusā, pārbāzts, un priekšā kaut kāds vecis ar pakaļu pagriezties. Viņam bija tādas pašas bikses kā manam tētim, un es knipjus sāku sist šim pa pakaļu. Es nezinu, kāpēc. Es tētim arī nekad mūžā tā neesmu darījusi Labi, ka tas vecis nepamanīja, toties mamma pamanīja, bet nu viņa domāja, ka es šo sajaucu ar tēti to bikšu dēļ


*** vienā veikalā.. Skatos, pie loga stāv manekens un baigi skaistie svārki uzvilkti. Protams, ar draudzeni pieejam klāt, es vēl saku, ka baigi smukie un paraustu. Izrādījās, ka tā bija pārdevēja, pagriezusies pret logu.


*** Man bija arī atgadījums RIMI - iepērkamies ar mammu, viņa stumj ratiņus, es lieku iekšā, ko nu tur vajag. Un tad es paņemu sieru un lieku ratos iekšā un eju atkal tālāk skatīties, ko vēl paņemt un tad tikai atskārtu, ka mamma pa priekšu brauc un es svešai tantei ratos siera kluci ieliku


*** Es arī bieži vien nobīstos no manekeniem veikalos. Un vēl ļoti bieži apģērbu veikalos ir gadījies tā: staigāju kaut ko, skatos drēbes un tad balss kāda: "Es atvainojos, varētu lūdzu palūgt lielāku izmēru?" vai arī "Vai jūs man nepalīdzētu izvēlēties..", nu notur mani par pārdevēju


***Ar draugu kādu vakaru staigājām pa Maksimu un tur baigās briesmoņu maskas (tuvojās Helovīns). Izdomāju nobiedēt draugu. Viņš tur kaut ko skatās, es uzvelku masku, noslēpjos aiz plaukta un gaidu, kad nāks. Nāk. Es baigi izlecu priekšā un rupjā balsī ierēcos "Bēeee". Tikai tas nebija mans draugs, bet kāds vecs opis. Palika kauns un ar visu masku skrēju prom pie drauga.

***Vēl kaut kad sen bija gadījums, kad laukos ar vienu meiteni gājām uz zaļumballi. Pašas izdomājām "īsāko ceļu" un slājam pa pļavām. Tumsā neko nevar redzēt, pēkšņi vienā brīdī man sāk sist pa kājām. Apkārt dzirkstelītes. Šī smejas. Izrādās, biju pārplēsusi elektroganu un sapinusies vados. Ballē visu laiku sēdēju maliņā un nevarēdama atžirgties trīcēju. Rokas kratījās vēl tuvākās pāris dienas Laba balle bij.


*** man bij tāds gadījums: vienu rītu braucu trolejbusā uz darbu. toreiz sēdēju, tuvojas mana pietura, ceļos kājās un tā pieturos pie krēsla roktura aizmugurē. vismaz man likās, ka tas ir rokturis. tik kad piecēlos un pagriezos, sapratu, ka biju pieķērusies vienam vīrietim pie kājas. kā viņš uz mani skatījās!! kad izkāpu no trolejbusa, tad jau riktīgi smiekli sanāca, bet tai brīdī bija baigi neērti un ātrāk gribējās tikt laukā


*** Pēc viena tusiņā nakšņojām privātmājā pie viena no draugiem, kurš dzīvo kopā ar vecākiem. Un naktī ejot uz tualeti cauri hallei dzirdu riktīgu krākšanu, a es apakšveļā pilnīgā tumsā lavos.... No rīta izrādījās, ka krācējs, no kura nobijos, ir ģimenes mīlulis buldogs!!!


*** Es kultūras namā koncī piedzēros (ak, kungs, es nekad tā nebiju piedzērusies un ceru, ka arī nepiedzeršos) un tualetē vēmu. A tur kaut kādi menti, ne menti, apsardze kaut kāda un siroja pa to kultūras namu, metot ārā piedzērušos. Attaisa manas tualetes durvis, prasa: "Kas te notiek?" Es: "Neredzi? Es vemju!"


*** Es esmu redzējusi, kā Maximā no tā zivju akvārija zivs uzlec vienam čalim tieši virsū Kaut kāda lielā karpa Pārdevējs mierīgi paņēma tādu kā tīkliņu, saķēra zivi un ielika atpakaļ akvārijā


*** Mans draugs vienreiz guļot uz rokas to nogulēja, tā, ka viņa ļoti notirpusi bija. Viņš ar otru roku gribēja to roku izvilkt no pagalves un kad bija jau viņu pacēlis virs savas sejas, tā roka viņam izslīdēja un viņš pats sev pa seju ievālēja.

*** Es vienreiz pati savu roku nogulēju, skatos - kas tā par roku? Paņemu, paceļu gaisā, jūtu, ka nav mana (jo ķip neko nejūtu) un metu pa gaisu Laba sajūta, kad atčohņījos, ka tikko savu roku esmu mēģinājusi aizmest pa gaisu

*** Es mammai žēlojos, ka mums skolā bioloģijas kabinetā nav skeleta. Viņa saka: "Tas tāpēc, ka es viņu nozagu." Man acis kubā. Izrādās, ka tai laikā, kad viņa gāja skolā, viņa un vēl kādi skolēni bija nospēruši to skeletu un ielikuši latviešu valodas kabinetā skapī. Pa visu skolu skandāls - skelets pazudis. Neviens jau neiedomājās skapī meklēt. Tā arī viss noklusa. Es gribētu redzēt izteiksmi tam cilvēkam, kas kādreiz atvēra to skapi vaļā


*** Savukārt, es arī padalīšos, kuriozu man netrūkst, svaigākais šedevrs iz darba.
Vārdu sakot pārvācos strādāt uz citu tiesu, kolēģu ir daudz un ar tiem, kas atrodas patālāk kontaktējos tikai, ja ieraugu - "čau-čau". Īpaši arī neesmu vērojusi kā kurš tur izskatās, vārdu sakot neievēroju un nepiefiksēju visus tos, kas neatrodas manā stāvā. Redze man arī nav ideāla, tāpēc tipiskus cilvēkus sajaukt varu ļoti vienkārši. Pienāca kārtējās sēdes laiks, pie tiesas sēžu zāles sēž 3 cilvēki - es pajautāju, vai uz šo zāli, 2 no tiem atbild apstiprinoši un ienāk iekšā. Un tad es jautāju 3.jaunietei - vai Jūs arī uz šo zāli? Šī uz mani paskatās... atbild, ka noteikti ne, bet es vēl vairāk skatos, jo nespēju atcerēties, kur es agrāk šo personu redzēju, ak, šausmas, un es tā aizgāju.... un tikai vēlāk man iešāvās prātā aizdomas, ka tā bija mana kolēģe!!!! Lieki piebilst, ka pēcāk ieskrēja viņas blakus sēdošā kolēģe un man pajautāja garām skrienot "tu mūsu Olgu nepazini?" nja... nepazinu gan


***mans vīrietis, kad bija vēl kādus 12 gadus jauns...arī pa nakti nogulējis rokas. pieceļas un pārbijies skrien pa visu māju, jo domāja, ka kāds tās rokas nogriezis(bailēs nemaz nepiefiksēja, ka klāt vēl tā kā karājas


***Ar saviem un vēl vācu draugiem gājām uz Līvu akvaparku. tai Karību jūras baseinā, kur tie lielie viļņi plunčājamies. Mani viens no vāciešiem uzcēla plecos, draudzeni viens no latviešiem. Nez kāpēc viņa izdomāja, ka jātaisa meiteņu kaujas. un kā likās man virsū, tā augšiņu norāva. es fiksi nolecu nost no tā puiša un zem ūdens sakārtoju. bet stilīgi drošvien ar vienu pliku pupu izskatījos


***braucot autobusā manai draudzenei bija paradums neturēties pie stabiem, bet stāvēt ar rokām kabatās. Un tad reiz autobuss t nobremzēja, ka viņa nogāzās uz, priekšu kā tāds baļķis(nepaspēja izvilkt rokas ārā no kabatām). gribēju palīdzēt piecelties, bet no smiekliem neko nespēju izdarīt


***Man ar par notirpušu roku miegā, tā roka kaut kā pie ciskas bij, sakustējos, un sajūta bij, ka sveša roka grābstās  Nobijos, sagrābu to roku un metu prom, izrādījās mana  

***Vēl braucu pilnā trolejbusā, un pieturējos pie kaut kāda mieta, ko puiši veda, šie, protams, ierēca

***es parasti, kad ar mammu vai tēti eju uz veikalu prasa lai man pērk visu ko ieraugu, jo reti ar viņiem sanāk iet uz veikaliem vienreiz Maxima mammai teicu lai man nopērk lubrikantu, jo pēc pudelītes man likās, ka tas ir kaut kas elpu atsvaidzinos tā es stāvēju, lasīju kas virsū rakstīts un nosarku, mamma neko neteica


***Man viena draudzene ar meitiņu bija aizgājušas uz rotaļu laukumiņu un tur viens puisītis (kādi 5gadi) saka vienai citai meitenītei (arī kādi 5 gadi), ka viņš zinot kāds ir īstais franču skūpsts un ka varot viņai to arī parādīt.  


Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 0

0/2000