Pec tam vinš sāk kontroli.
- Jusu biļeti... ludzu... ta... jusu biļeti... Pagaidiet, pilsoni, ko jus man dodat?
- Bileti.
- Uz hokeju!
- Kapec man to radat?
- Kā - kapec? Jus taču man pats prasijāt!
- Ja, bet šī nav īstā biļete!
- Bet citas man nav!
- Tātad Jus braucat bez biļetes?
- Tas ir - kā bez? Bet ko tad Jūs turat rokas?
- Biļeti uz hokeju. Bet uzradiet man ludzu dzelzceļa biļeti!
- Tatad man vajadzetu pirkt divas biļetes?
- Ne, Jums vajadzeja nopirkt vienu - dzelzceļa biļeti!
- Bet vai tad ar to es varetu noskatities hokeju?
- Kads te sakars ar hokeju? Kur ir Jusu biļete?
- Paklausieties, ko Jus no manis gribat??? Galu gala, Jus prasijat biļeti - es iedevu. Ko Jums vel vajag?
- Ar šo biļeti nedrīkst braukt vilcienos!
- Kapec nedrīkst? Vai tad uz tās ir rakstīts, ka nedrīkst?
- Tas ir pats par sevi saprotams!
- Kas saprotams? Ja nedrikst, tad jau vajag uzrakstīt! Luk, šeit ir rakstīts, "smēķēt nedrīkst", un es nesmēķeju...
- Paklausieties, pilsoni, lai brauktu ar vilcienu, ir jaiegādājas biļete. Ja Jus brauktu ar autobusu, Jus taču pirktu biļeti?
- Kadēļ man japerk divas biļetes - uz autobusu un uz vilcienu?
- Tad Jums dzelzčeļa biļete nebūtu japerk!
- Es ari neperku!
- Bet Jūs taču braucat vilcienā!
- Jā, bet es nebraucu autobusā, es braucu uz hokeju!
- Kāds tam visam sakars ar hokeju???
- Vienkarši, ja nebūtu hokeja sacikšu - vai tad es te brauktu?
- Nē!
- Vai man būtu jāpērk biļete uz hokeju?
- Nebūtu!
- Bet uz vilcienu?
- Ari nē.
- Nu un ko tad Jūs man piesienaties?
- Bet Jūs taču braucat!
- Uz kurieni?
- Uz hokeju!
- Bet man taču biļete ir?
- Ir!
- Nu un ko tad Jūs vēl no manis gribat?
- Es? Es... neko...
- Bet ko tad Jus šeit gaidat?
- Es negaidu!
- Nu tad ejiet!
Kontrolieris samulsis izsit biļetē caurumu.
- Lūdzu! -un viņš griļodamies pieiet pie nākamā pasažiera.
- Jūsu biļeti?
- Lūdzu.
- Ko Jus man rādat?
- Biļeti!
- Kādu biļeti?
- Dzelzceļa!
- Bet vai uz hokeju Jums biļete ir?
- Ne, nav...
- Tad pilsoni, naciet man līdzi!
