local-stats-pixel fb-conv-api

Koju spoka šļurksti77

1907 36

Jāzeps bija standarta, pirmā kursa students Rīgas Tehniskajā Universitātē. Mīļākā viņam bija ekonomikas lekcija, tad parasti viņš nevarēja noraut ne acu no pasniedzējas Kalniņas formīgajām krūtīm un ja vēl viņa melnajā, iespīlētajā džemperītī ar krūtīm netīši noslaucīja tāfeli, tad Jāzeps vienmēr pie sevis ar smaidu sejā noteica „Ehhh, diena ir izdevusies.” Viņš nezināja, kas ir bailes, bet zināja kur var pēc desmitiem vakarā nopirkt stipros divlitrīgos alus bez uzcenojuma. Tas veikals Jāzepam, bija kā svētnīca, studentu Meka, saspringtajos vakaros pirms eksāmeniem. Jāzeps vienmēr atverot vaļā matemātikas kladi mācījās eksāmenam dzerot divlitrīgo apinīti un dziedot „No stress”.

Jāzeps kojās ienīda trīs lietas: 1) Vistu zagli. Tas bija resns džeks, kas mēdza naktīs ielavīties istabiņās un zagt pārtiku no ledusskapjiem, bet kad Jāzeps, viņam ar smagu čuguna pannu ievilka pa šņukuri, tad gan viņš vairs pie viņa nelīda. 2) Veco apkopēju Veru. Jāzepam ar viņu sanāca konflikts jau kojās pirmajā nedēļā, kad Vera tikko bija iztīrījusi pēdējo tualetes kabīnīti, viņa no tās iznāca ārā ar nosvīdušu pieri un sūda svītru uz vaiga un lepni sacīja „Darba diena galā”. Tad tieši Jāzeps ar tualetes papīru ieskrēja tajā kabīnē un nopiržoties sacīja, „Vēl jau ne”. Vera uzsita pa durvīm ar slotu un nobļāvās: „Cik tad var?” Jāzeps tik smaidot piepildīja podu un sacīja „Kamēr spiežot nāk, tikmēr var”. Pods aizdambējās tā, ka Veras darba diena ievilkās vēl uz stundu. 3) Savu divdesmit astoņgadīgo istabas biedru. Jāzeps pirmo reizi ieraugot viņu, domās noteica, „Pedofīls”. Viņš bija maza auguma krievelis, datorfrīks, kas to vien darīja, kā sēdēja pie datora. Jāzeps tik ļoti viņu ienīda, ka pat pie viņa ēdiena dažreiz piekaisīja caurejas zāles, tad gan krievelis uzturējās tualetē biežāk nekā pie datora, bet Jāzeps pārstāja to darīt, kad krievelis nepaspēja aiziet uz tualeti un piedirsa gultu, tad gan istabu nevarēja nedēļu izvēdināt, acis asaroja pārāk bieži uzturoties istabiņā.

Bet šī jautrā, patīkamā studentu rutīna vienu vakaru sāka mainīties. Jāzeps tikko bija pabeidzis pirms gulētiešanas rituālu, iztīrījis zobus un aizdambējis podu, bet šoreiz tas sanāca pa traku, ūdens sāka līt pāri poda malai. „Piedod, Veras tante”, Jāzeps smīnot aizvēra tualetes kabīnīti. Ieejot istabā, mazais krieviņš cītīgi čatoja ar saviem virtuālajiem draugiem un fonā skanēja Avril Lavigne dziesma „Complicated”, kuras ritmam, viņš gausi šūpojās līdz. „Bļe kverpli, slēdz ārā to sūdu!!”, Jāzeps nikni uzsauca. Bet krieviņš tik paskatījās uz Jāzepu, tā it kā gribētu teikt, „Es latvieša valoda nesaprast”, iesprauda austiņas datorā un turpināja šūpoties krēslā.

Jāzeps divos naktī pamodās no dīvainas skaņas „šļurk, šļurk”, izklausījās, ka kāds staigātu vecos zvejnieka zābakos, kuros ielijis ūdens un tie šļurkst. „Bļe, kodes vai?”, Jāzeps pie sevis nodomāja. Viņš uzrausās gultā sēdus, šļurkstēšana pārstāja. Viņš klausījās tumsā. Krievelis gulēja nekustīgi. „Nē, kodes neēd tik skaļi.” „Bļe vistu zagli, ja tu tas esi, tad dabūsi ar čuguna pannu pa savu dubultzodu”, Jāzeps sacīja un spīdināja ar mobilo uz ledusskapja pusi, bet neviens tur nebija. Nolicies atpakaļ gulēt, pēc desmit minūtēm šļurkstēšana atsākās. Jāzeps pārmeta segu pāri galvai, bet šļurksti bija dzirdami tāpat. Viņš aizdomājās tik tālu, ka tas varētu būt spoks, bet nebija atmetis domu, ka tā varētu būt šļurkstoša kode. Jāzepam palika pirmo reizi dzīvē nedaudz bail. Pēc stundas šļurksti pārstāja un Jāzeps iemiga.

No rīta samiegojies Jāzeps gāja uz tualeti atvieglināties un jau no tāluma dzirdēja Veras rupjo balsi, kas nāca no tualetes, „Zarazas, visu piedirsuši, viss pludo.” Ieejot tualetē, viņš redzēja Veru četrāpus nometušos beržam grīdu no sūdiem. „Labs rīts, veiksmi darbā”, Jāzeps novēlēja Verai, bet Vera tik dusmās klusām perpelēja, „Kam labs, kam sūdains.”

Jāzeps lekcijā domāja tikai par pagājušās nakts šļurkstiem, viņš neticēja spokiem, bet nekas ticamāks prātā viņam neienāca. Viņš pat vairs neskatījās uz pasniedzējas krītainajām krūtīm, kurām citkārt viņš gribētu to krītu kā kokaīnu nošņaukt. Viņa domās kā skaļi sienas pulksteņa tikšķi skanēja „šļurk....šļurk.” Pēc lekcijām, viņš negribēja uzreiz doties uz kojām, viņš iegriezās svētnīcā pēc viena „lielā drauga”, lai novirzītu domas.

Naktī šļurksti atgriezās un Jāzeps sāka atkal uztraukties, viņš pārmeta sev krustu un domās atkārtoja, „Spoku nav, spoku nav, tās ir tikai tavas iedomas”, bet tas nepalīdzēja dabūt mierīgu prātu. Viņš domās jau iztēlojās, kā vecs bārdains zvejnieks ar pielietiem gumijniekiem staigā pa istabiņu un šļurkstina. Jāzeps aizmigt spēja tikai ap rīta pusi.

Šļukstēšana atkārtojās katru nakti, Jāzeps bieži piedzērās pirms gulētiešanas, lai aizmigtu ātri un neko nedzirdētu, viņam pat bail palika pa nakti aiziet padirst, viņš vienmēr sagaidīja saules gaismu un tad gāja dirst. Viņš vairs nevarēja izturēt šo šļurkstus, kas ar katru nakti palika skaļāki un dobjāki. Pēc kārtējās nakts, kad Jāzeps bija viesojies svētnīcā, viņš pohains pamodās no šļurkstu skaņām. Viņš nespēja noticēt, ārā bija jau gaišs, pulkstenis bija desmit no rīta. Jāzepam bija bail atvērt acis, viņš lēnam pavēra vienu samiegtu aci, kā dzeltens ķīnietis. Viņa redzētais lika abām acīm ieplesties cik vien plati var. Uz galda stāvēja vazelīna pudelīte un mazais krievelis zem segas ar kompi un uzliktām austiņām „pulēja savu raķeti”, kas izdvesa šļurkstus. „Bļe sīkais perversais kverpli”, Jāzeps uzleca no gultas augšā un skrēja pēc čuguna pannas, krieviņš satraucies sarausās un austiņas izrāvās no portatīvā un sāka skanēt krieviņa dziesmas „Complicated” vārdi „Lay back, it’s all been done before, And if you could only let it be you will see”, kurus mirkli vēlāk nomāca krieveļa brēkšana, „только не по зубам”.

1907 36 77 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 77

0/2000

Laikam esmu samaitāts, vai kā savādāk, bet uzreiz nodomāju ka tas krievelis slīpē raķeti emotion

221 0 atbildēt

emotion Wtf? Šļurkstoša kode. 

137 0 atbildēt

Wtf raksts, bet tas lika nežēlīgi smieties! :D + no manis ;D

93 0 atbildēt

problem Veras tante? emotion

 

Lielisks raksts, lika pasmaidīt :)

59 0 atbildēt

ko tu piipee?

47 3 atbildēt

Nu ko, beidzot sagaidīju atkal kādu rakstu no Tevis :)

27 0 atbildēt

Es zināju, ka tādas būs tās beigas. emotion Bet čali, tev ir talants. Rakstīšana, tas ir. Varbūt tēmas varētu būt citas, bet tāpat bija interesanti palasīt. Pat smaids uz lūpām parādījās emotion

25 0 atbildēt

ja godīgi jau nojautu, ka tam stāstam būs nobeigumā ietverta raķetes pulēšana.

22 0 atbildēt

vajag turpinaajumu! emotion

 

bija jau nojauta,ka kkas taads beigaas buus.emotion

17 0 atbildēt

Tādas nojaušamas beigas. Un tas Jāzeps gan daudz dirš. :D  

Bet interesanti palasīt.

16 0 atbildēt

) Veco apkopēju Veru. Jāzepam ar viņu sanāca konflikts jau kojās pirmajā nedēļā, kad Vera tikko bija iztīrījusi pēdējo tualetes kabīnīti, viņa no tās iznāca ārā ar nosvīdušu pieri un sūda svītru uz vaiga un lepni sacīja „Darba diena galā”. Tad tieši Jāzeps ar tualetes papīru ieskrēja tajā kabīnē un nopiržoties sacīja, „Vēl jau ne”. Vera uzsita pa durvīm ar slotu un nobļāvās: „Cik tad var?” Jāzeps tik smaidot piepildīja podu un sacīja „Kamēr spiežot nāk, tikmēr var”. Pods aizdambējās tā, ka Veras darba diena ievilkās vēl uz stundu.'

 

Sitas emotion

11 0 atbildēt

labs raksts...visu izlasiiju  un tik reeciigsemotion

9 0 atbildēt

Vera Rullē :D

7 0 atbildēt

ritīgi nosmējos  emotion

7 0 atbildēt

Hēēēēh, vēlaizvien nevaru beigt smieties. emotion tādu iznākumu es tiešām negaidiju.!!!

 

gribu ļot ļot ļot otro daļu. :]]]

 

un protams pluss autoram emotion

7 0 atbildēt

pārsteigumu pilnais stasts sasmīdinaja ar savām negaidītajām beigām :D

es vispār domaju, ka tur būs vainīga ta apkopeja... :D

5 0 atbildēt

kaa es smeejos pat asaras aciis saskreeja emotion

5 0 atbildēt

Labakais, ko šogad esmu lasijis!emotion

5 0 atbildēt

Jūrnieks krieveļa gultā emotion

5 0 atbildēt

Deel taviem rakstiem es smejos kaa nenormaals :D

4 0 atbildēt
« 1  2  3  4 »