Karikaturas ar fhm 3.2

Trijos naktī piedzēries vīrs atvelkas mājās. Mēģina pa tumsu atrast koridorā slēdzi un uzskrien virsū skapim. Tas nogāžas un no skapja izkrīt – spainis, velosipēds, slēpes, eglītes mantiņas un citas mantas. Izdzirdot šausmīgo troksni, koridorā ieskrien sieva un divi bērni.
Vīrs izlien no mantu kaudzes un saka:
- Nu kas ir ,neguļas bez tētuka?

Daudzstāvu mājas 10. stavā ar seksu nodarbojas sieva ar Karlsonu..
Sieva pec brīža dzird, ka kāds ver vaļā durvis un nobļaujas: Vīrs nāk!!!
Karlsons par sevi pārliecināts saka sievai, ka lekšot laukā pa logu..
sieva: Nē tu taču nositīsies...
Karlsons atmet: Es taču esmu Karlsons... un izlec pa logu.
Tajā pašā brīdī istabā ienāk vīrs un jautā sievai: Vai pie tevis kāds ir bijis?? Sieva: Protams nē, ko tu vīriņ! Vīrs: A kam tad tās biksītes ar propeleru te mētājas?

Kāds bagātnieks katru dienu tirgū iet pie vecenītes, kura tirgo redīsus par latu buntītē, iedod viņai naudu, bet preci nepaņem. Tā tas atkārtojas vairākas nedēļas, līdz kādā reizē, kad viņš noliek naudu un dodas prom, vecenīte sauc viņam pakaļ:- Cienītais, cienītais! Bagātnieks atgriežas:
- Kas ir, vecmāmiņ? Vai gribat uzzināt, kāpēc es neņemu redīsus?Vecenīte:
- Nē, dēliņ! Gribēju tikai pateikt, ka šodien redīsi ir par diviem latiem buntītē!

Kādas vientuļas sievietes pagalmā lācis uzkāpis kokā un saimniecei bail no mājas iznākt. Viņa piezvana glābšanas dienestam nepaiet ne mirklis atbrauc vīrs ar bisi un mazu šuneli. Vīrs stādās priekšā un iepazīstina ar šuneli vārdā Kefīriņš, iespiež saimniecei rokās bisi un stāsta kā noritēs lāča aizvākšana: Es kāpšu kokā un purināšu lāci lejā, bet Kefīriņš to sagrābs visvājākajā vietā un mēs viņu mierīgi aizvedīsim prom. Bet kam tad man bise!? - sieviete nesaprašanā. Ja gadienā pirmais nokrītu es, šauj nost Kefīriņu!

Nomaļš ciemats. Pie kāda vecīša mājas durvīm pienāk jauneklis ar papīru žūksni rokā.
- Pensiju atnesi? - vīriņš jautā.
- Nē, es esmu skaitītājs.
- Kādā ziņā?
- Skaitu iedzīvotājus, vecotēv. Mēs cenšamies noskaidrot, cik cilvēku dzīvo valstī.
- Ar mani tu tikai iztērēsi laiku - man nav ne mazākās nojausmas!

Divu vīriešu saruna debesīs:
- Kā tu nomiri?
- Nosalu! Un kā tu?
- Nomiru no smiekliem.
- Kādā veidā?
- Ļoti vienkārši - biju es pie mīļākās, te pēkšņi atnāk viņas vīrs un viņa viņam uzreiz rokās iegrūda miskasti, un palūdza iznest. Pa to laiku es paspēju apģērbties un aiziet uz mājām. Atverot sava dzīvokļa durvis, mana sieva iegrūda man rokās miskasti. Es uzreiz sapratu, kas par lietu un uzreiz gāju uz guļamistabu, bet tur neviena nebija. Sapratu savu kļūdu, sāku smieties un smējos tik ilgi, kamēr nomiru.
- Muļķis! Vajadzēja paskatīties ledusskapī - abi būtu palikuši dzīvi!

Aizbrauc Latvijas satiksmes ministrs pieredzes apmaiņas braucienā pie
 Beļģijas satiksmes ministra. Beļģis uzaicina Latvijas ministru pie
sevis uz mājām. Skatās mūsējais uz māju un prasa:
- Kā tu tādu labu māju uzbūvēji?
- Redzi automaģistrāli?
- Jā.
- Nu, re, uzrakstīju projektā 21 miljonu, pa 20 uzbūvēju maģistrāli,
par vienu - savu māju.
 Pēc laika atbrauc beļģis atbildes braucienā uz Latviju. Šlesers 
uzaicina pie sevis. Beļģis kā ierauga Šlesera pili tā mēms no
pārsteiguma. Jautā:
- Kā tu esi uzbūvējis tāāāāādu pili?
- Redzi automaģistrāli?
- Nē...

- Ja agrāk meitenes pielūdzējam bija džips, tad meitenei vajadzēja turēties pie tāda bagātnieka, bet mūsdienās, ja kādam ir džips, tad jātaisās prom kamēr vēl var, savādāk visu atlikušo dzīvi nāksies maksāt kredītu.