Sveiki, sveiki! Pēc nedēļas pauzes atkal sāku aktīvi darboties spokos. Šodien tāds jocīgi pamācošs raksts par nēģeriem. Ja patiks, tad taisīšu līdzīgus rakstus :) Un jā, tiem kas gaida jaunāko Daily FML daļu, tad varu iepriecināt, ka vakarā tā iznāks
Nu tad lasām!
Reiz, sensenos laikos, nu labi, varbūt pat ne tik ļoti senos, dzīvoja zemnieks un zemniece. Abi dzīvoja laimīgi, viņiem naudas netrūka, bet bagāti arī viņi nebija. Viņiem bija divi bērni, taču abi jau sen bija aizbraukuši uz Ameriku bagātus, plikpaurainus investorus meklēt. Bet ne par to ir stāsts.
Reiz, kādu dienu, pulkstenis bija jau pāri 10., un Donats ar Lūciju bija kārtīgi paēduši apelsīnus "Dor blue", jo ar naudiņu šovasar bija tā čābīgi, jo kāds salašņa bija nozadzis visu kviešu ražu, kas uzglabāta maisos stāvēja šķūnī.
Vēlāk gan, viņi nešpetnajam, blondajam un turklāt melnādainajam matulim Baltazaram (Jā, jā, oglīte ar vārdu Baltazars) bija šos maisus redzējuši viņa šķūni, bet Donats ar Lūciju neko neiedrošinājās teikt, jo oglīte visiem draudēja naktī nograuzt ausi, ja uz viņu kāds būs dusmīgs.
Bet atgriezīsimies pie tās dienas liktenīgajiem notikumiem. Tātad pulkstenis ir 10 vakarā, laulātais pāris ir paēdis, un taisās iet gulēt, bet protams, ka pirms gulēt iešanas ir jānomazgājās. Labi, uz plīts tiek sildīts ūdens, jo atcerēsimies, ka dušas un vannas tajos laikos nebija. Labi, ūdens uzvārījies, baļļā tiek sajaukts siltais ūdens ar auksto, un aidā-mazgāšanās var sākties. Vispirms iet mazgāties Lūcija, kamēr Donats klāj gultas. Kad Lūcija jau gandrīz nomazgājusies, tad Donats sāk ģērbties nost.
Kad Donats un Lūcija jau tagad ir pilnībā kaili, pie durvīm pēkšņi kāds zvana. Neko darīt, kādam jāatver, neies jau pasaulē laist to, ka esi nepieklājīgs, un neatver durvis. Pēc īsa strīda tiek nolemts, ka durvis atvērs Lūcija, jo Donata gailītis saka "kikerigū", stalti izslējies Lūcijas virzienā, un ja nu cilvēks, kas gaida ārā pie durvīm ir vīrietis, kas pamanot stojaku varētu nodomāt, ka Donats ir zilais zēns? Labi, Lūcija uzvelk halātu, un dodas uz pirmo stāvu atvērt durvis.
Tur ārā stāv Baltazars, kurš pamanījis to, kas Lūcijai mugurā, piedāvā viņai visai neķītru piedāvājumu-proti, ja Lūcija novilks halātu, un nostāsies viņa priekšā plika, tad Baltazars viņai samaksās veselas 500 mārciņas.
Sākumā Lūcija grib sist Baltazaram pliķi, par tik neķītru piedāvājumu, bet tad apdomājas-500 mārciņas nav nieka nauda, un kā jau minēju, tad šovasar ar naudu ir tā čābīgi. Labi, Lūcija novelk halātu, pirms tam protams pārbaudīdama, vai Donats to neredz, Baltazars apmierina savas acis, iedod naudu, un prom ir. Lūcija paslēpj naudu kabatā, jo protams, ka par to, kādā veidā tā nopelnīta teikt vīram nedrīkst, un dodas augšā pa kāpnēm, atpakaļ pie Donata. "Kas tur bija?" ir Donata pirmais jautājums? "Ai, nekas īpašs, tur Baltazars bija atnācis palūgt, vai var dabūt sērkociņu, lai varētu aizdedzināt cigareti," atbild Lūcija. Tad Donats jautā:"Bet vai viņš neko neteica, kad atdos tās 500 mārciņas, ko ir man parādā?" Lūcija noģībst. Stāsta morāle-nekad neiesaistieties darījumos ar šokolādēm, viņi ir vieni viltīgi zeļļi!
Ja tev patika šis raksts, tad liec kaķim smaidīt, un ieliec +. Kā jau teicu, ja būs atsaucība, tad taisīšu līdzīgus rakstus.
Citi smieklīgi raksti manā profilā twist
Darījumos nevar saistīties ar valstsvīriem, ticiet man - aplaupa ik uz soļa! 
Veca anekdote. Un Dor Blue, ja atmiņa neviļ, ir tas sapelējušais siers, nevis apelsīni.
bija viens līdzīgs kur atnes atdot naudu un čalis saka es nosviedīšu zemē 100$ un kamēr tu uzlasīsi es tevi drāzīšu, šī padomā ka tas neko nemaz nepaspēs izdarīt kamēr viņa jau naudu būs pacēlusi, bet čalis izber visu uz grīdas 1cent monētās
