Kad 23 cm ir nedaudz par traku31

Sievietei vajadzēja nopirkt dāvanu savai mammai uz dzimšanas dienu. Viņa tikai nezināja, ko lai uzdāvina. Kādu dienu viņa gāja garām zooveikalam un nolēma, ka būtu taču forši mammai uzdāvināt kādu dzīvnieciņu.

Viņa iegāja veikalā un redzēja tur daudzus jo daudzus mīļus zvēriņus – mazus kucēnus, pūkainus kaķēnus, zelta zivtiņas, pelītes.. Bet viņa gribēja uzdāvināt kaut ko īpašu, tapēc kucēni un kaķēni īsti nederēja.

Viņa piegāja pie pārdevēja un jautāja: ‘’Vai jums ir kas īpašs, ko es varētu uzdāvināt mammai?’’

‘’Jā, ir, bet tas nav lēts prieks. Mums ir papagailis, kurš tekoši runā 7 valodās – ķīniešu, angļu, franču, korejiešu, vācu, krievu un pat hindu! Cena ir 5 000 dolāru.’’

‘’Ideāli. Es ņemšu.’’

Viņa nosūta dāvanu mammai ar kurjeru.

Nākamajā dienā viņa mammai zvana: ‘’Daudz laimes! Kā tev patika mana dāvana?’’

‘’Paldies, bija ļoti garšīga.’’

Linda bija ļoti izsalkusi, tāpēc iegāja kafejnīcā. Viņa uzreiz pamanīja kādu vecāku sievieti, kura sēdēja pie galdiņa pie loga. Pie viņas kajām gulēja suns. Linda nopirka sulu un cepumus, un apsēdās pie sievietes galdiņa. Dāma sēdēja klusi un nekustīgi, viņa izskatījās vientuļa. Linda uzsāka sarunu.

-Šodien ir ļoti karsts.

-Jā, labi, ka šeit iekšā ir tik patīkami vēss.

Linda paskatījās uz suni un jautāja:

-Jūsu sunim patīk cilvēki?

-Jā! Viņa tos vienkārši dievina!

Linda gribēja iedot sunim cepumiņu, tāpēc jautāja:

-Vai jūsu sunim garšo cepumi?

-Tie ir viņas mīļākais ēdiens.

Lindai parasti no suņiem bija paniskas bailes, tāpēc viņa drošības pēc pārjautāja:

-Vai jūsu sunītis kož?

-Protams, ka nē. Viņa patiesībā pat ir bailīgs radījums. Viņai pat ir bail no kaķiem.

Linda paņēma rokā cepumu un sniedzās zem galda. Suns iekoda viņai rokā, nevis cepumā.

-Au! Man likās jūs teicāt, ka jūsu suns nekož!

-Nekož. Šis nemaz nav mans suns.

Laulība ir kā pastaiga parkā. Juras laikmeta parkā.

 

Galvenie varoņi filmās:

Varonis – santehniķis Džims no Nevadas

Ļaundaris – doktors Pauls ar neparasti attīstītu prātu.

 

Meita saprot, ka viņai starp kājām sāk augt mati. Viņa par to ļoti uztraucās, tāpēc pastāstīja par to mammai.

Mamma: ‘’To tevis daļu sauc par mērkaķi. Priecājies, ka tam jau sāk augt mati.’

Ēdot pusdienas, meitene pasmaida un saka māsai: ‘’Manam mērkaķim jau aug mati!’’

Māsa pasmīn un saka: ‘’Tas vēl nav nekas. Manējais jau ēd banānus.’’