satrauktu sirdi pamanīja meitas atstāto vēstuli, kura bija adresēta
viņai. Ar drebošām rokām viņa paņēma vēstuli un lasīja sekojošo:
Mīļā māmiņa!
Piedod man, lūdzu, bet es nolēmu pārvākties pie mana jaunā boyfrenda.
Es viņu ļoti mīlu. Viņš ir lielisks ar visiem saviem tetovējumiem un pīrsingiem. Un kāds ir viņa mocīts!!!
Bet tas nav pats galvenais- lieta tāda, ka esmu stāvoklī. Ahmeds teica, ka būsim laimīgi viņa treilerā, kurš novietots mežā. Tur ir ļoti skaisti. Ahmeds grib daudz bērnus, un tas ir arī mans sapnis.
Esmu daudz uzzinājusi no Ahmeda. Starp citu, marihuāna ir pavisam nekaitīga zāle. Mēs to audzēsim sava treilera pagalmā priekš sevis un mūsu draugiem, bet viņi apmaiņā cienās ar kokaīnu un ecstasy.
Bet pagaidām lūdz Dievu līdz ar mums, lai zinātnieki ātrāk atrod zāles pret AIDS, lai Ahmeds varētu justies labāk. Viņš ir to pelnījis.
Māmiņ! Lūdzu neuztraucies par mani! Man ir jau 15 gadi un es pati varu par sevi parūpēties.
Kat kad es atbraukšu pie tevis ciemos, lai tu varētu ieraudzīt savus
mazbērnus.
Tava mīlošā meita.
P.S. Mammu! Es sarakstīju nepatiesību! Īstenībā esmu ciemos pie
kaimiņiem. Es vienkārši gribu teikt tev, ka dzīvē var gadīties daudz
nepatīkamākas lietas kā mana liecība, kura atrodas mana galda pirmajā
atvilktnē...
