Gribu ar Jums vēl nedaudz parunāt par ģimenes lietām. Precīzāk, par to, kā cilvēki mēģina "atsvaidzināt" ilgas laulības, atrast jaunus veidus to uzturēšanai. Bet tad var gadīties visādi - piemēram, kā tam vīram, kurš paziņoja sievai, ka grib gultā pamēģināt kaut ko jaunu. Sieva iemācīja viņam nomainīt segas pārvalku...
Cita sieva savukārt sāka likt vīra datoram paroles - tā pakāpeniski mācot viņam savu un sievasmātes dzimšanas dienu un citus ģimenei svarīgus datumus...
Kāds cits vīrs toties bija iemanījies izmantot sieviešu vājības. Lai sieva neatrastu viņa slepeno naudiņu, viņš to glabāja kreisās apakšējās kabatiņas trešās rindas vidējā nodalījumā viņas rokassomiņā...
Vispār tās īsti mūsdienīgās meitenes, kuras daudz aizraujas ar "selfijiem", gan var sagaidīt pavisam cits liktenis. Un ko tu darīsi, kad tavi bērni izaugs un jautās: "Mammu, bet kāpēc tu visās bildēs izskaties pēc prostitūtas?" Protams, viss ir gaumes jautājums. Piemēram, mana sieva, uzzinājusi, ka stilīgai meitenei kurpēm un mašīnai jābūt vienā krāsā, nopirka dzeltenus zābakus, lai tie piestāvētu Jūrmalas mikriņam.
Protams, svarīga loma ģimenes pastāvēšanā ir iekšējam klimatam, spējai uz konstruktīvām sarunām un kompromisiem. Ja esi ģimenē jaunākais, pavelc kādreiz tēti aiz krekla maliņā un pastāsti viņam vienkāršu patiesību: ir divas teorijas par to, kā uzvarēt strīdā ar sievieti. Neviena no šīm teorijām praksē nestrādā.
Jebkurā gadījumā, laulībā vai ārpus tās, sieviešu mīļākā spēle ir: "Uzmini, par ko esmu uz tevi apvainojusies. Lai būtu vēl interesantāk minēt - es ar tevi nerunāju!" Un ja tu nospēlēsi to nepareizi, var vakarā pēc darba dabūt zīmīti uz ledusskapja: "Tavas kotletes ir sunim vēderā!"
Protams, ģimenes ir dažādas. Joprojām gaidu piemērotu brīdi, lai pateiktu mūsu sunim, ka viņš ir adoptēts...