Stāsts par sievieti, kura kārtīgi pārmācīja sava vīra studentu līdz baltajām pelītēm!
Mēs ar vīru strādājam vienā universitātē, abi esam profesori vai docētāji sauciet to kā gribat. Viņš ir fizikas profesors un viņam ir autisms vājā formā,tas nozīmē, ka viņš neprot izrādīt emocijas publiski svešiem cilvēkiem, viņš tās prot izrādīt tikai tad, kad tevi ir kārtīgi iepazinis!
Iegāju viņa klasē pirms viņš sāka nodarbību, lai pajautātu vai neko nevēlas paēst pirms lekcijas!
''Mīļais, vai tu neko nevēlies paēst pirms tev sākas lekcijas? '' es jautāju
Viņš papurināja galvu-viņš neko negribēja- un uzsmaidīja man , tad piegāja pie sava galda, lai pārbaudītu savas piezīmes.
Kāds no viņa studentiem iejautājas: Vai tu esi viņam kaut kāda asistente vai sekretāre, vai kas?
Uz ko es atbildēju: Nē, esmu viņa sieva!
Students: Nē, bet ja nopietni, kas tu viņam esi?
Es: Nē, nopietni esmu viņa sieva!
Students pilnīgā neticībā un ar izbolītām acīm vērās manī un teica: Ko tāda sieviete kā Jūs darat ar tādu vīrieti kā viņš?!
Es apjukusi jautāju: Kā tu to domā -ar vīrieti kā viņš?
Students: Nu, Kā viņš... tāču... ir... savādāks!
Es: Ā ,es redzu kaut ko savādāku!!!!
Students paraustīja uzacis un teica: Tieši Tā!!!
Es: Viņš šodien dabūs, bet tu nē!!!
Es piegāju pie sava vīra, kurš tajā brīdī atradās klases priekšā, iegrābos viņam kārtīgi pēcpusē, noskūpstīju viņu uz lūpām. Pirms taisījos doties prom, Visi studenti piecēlās kājās un sāka aplaudēt, skaļi saukt un kliegt uraa, malači!!! Tikmēr redzēju kā nejēga sēž kā samīts un iedragāts zemē, iespējams, vēlējās palīst sešus metrus zem zemes! Zinu esmu slikta sieva, ka apkaunoju savu vīru viņa studentu acu priekšā, bet redzot tā nejēgas sejas izteiksmi biju tik ļoti apmierināta ar to ko izdarīju, ka tajā brīdī nejutu neko citu kā tikai gandarījumu par paveikto! Tāpēc padomājiet lielie puikas ko runājat un kam tos memuārus stāstāt pirms jūs ar vārdiem neiedzen stūrī un nepataisa par pēdējiem muļķiem!
Šis stāsts cerams liks apdomāties, ko sakat cilvēkiem, kurus ne velna nepazīstat un varbūt tomēr, dažas lietas nevajadzētu izteikt skaļi, labāk tomēr būtu, ja dažas lietas paturētu pie sevis!