Tā vien liekas, ka mikroviļņu krāsns un skolas minūtes ir garākas par parastajām. 
Kā man reiz skolā gadījās... :D19
1471
1
Augstskola. Pirmais kurss, pirmā diena. Auditorijā ienāk pasniedzējs, pavecs, nošmulējies čalis ar pedoūsiņām. Tāds ērmīgs. Krekls iebāzts biksēs tikai vienā pusē. Visi klātesošie uz mirkli sastinga un mazliet bailīgi viņu nopētīja. Tā itkā viņš būtu dabūjis ar tukšu maisu pa galvu. Un vēl tas maniaka skatiens acīs, baisi.
Viņš atver žurnālu un sāk saukt visus pēc vārda ne reizi nepaceļot acis. Tad viņš tika līdz manam vārdam. Nosauc vārdu un sāk skenēt telpu līdz ierauga mani. ''Ō, misters 10234 arī ieradies. Tas mani priecē. Kā iet tavai ģimenei? Mazā māsa joprojām spēlē klavieres? Tas kuģa modelītis joprojām stāv uz veļas mašīnas? Tava istaba joprojām ir zila?''
Esmu pilnīgā autā, sastindzis. Nespēju atrast vārdus, ko atbildēt. Šis baisulis tikko aprakstīja manu ģimeni un istabu kurā guļu ..
''Jā, protams, ka zila, pirms nedēļas izlīmēju tapetes.''
Tad viņš tupirnāja saukt cilvēkus pēc vārda un uzvārda. Tā visa diena pagāja nelielā panikā.
Lai nu kā, nākamajā dienā uzzināju, ka viņš ir mana krusttēva draugs un šie abi bija izdomājuši mani izjokot. Pasniedzējs atlikušo gadu vairs nebija tik šaušalīgs, ģērbās normāli un noskuva pedoūsas (kuras laikam uzaudzēja speciāli man).
Man jāatzīst, ka joks bija izdevies, lai arī divas dienas praktiski acis nevarēju aizvērt 
Kādā jaukā dienā augstskolā pasniedzēja bija ieplānojusi mums iedot testu, taču nejauši testa lapām aizmugurē bija atstājusi pielipinātas atbildes. Pēc pāris minūtēm iezvanījās telefons un viņa izgāja. Mēs, viss kurss, protams, bijām pamanījuši atbildes un sākām visu cītīgi norakstīt. Es pirms rakstīšanas pārbaudīju vairākas atbildes un tās tiešām bija pareizas. Izņemot pēdējo. Mums bija jāzīme diagramma un atbilžu lapā bija rakstīts ''atbildes var būt vairākas''.
Es uzzīmēju savu diagrammu un pierakstīju doto atbildi. Kad devos nolikt testa lapu pasniedzējai uz galda, gribējās ielūrēt ko citi uzrakstījuši pēdējā uzdevumā. Labāk nebūtu to darījis ... ''atbildes var būt vairākas''. To bija uzrakstījuši VISI. 
Es gan vairs neatceros, ko skolotāja ar mums pēc tam izdarīja. Visticamāk jau vienkārši gatavoja jaunu testu 
Reklāma
Mēs vidusskolā bijām draudzīga klase. Iespējams tāpēc, ka klases audzinātāja bija līdzīgā vecumā kā mēs. Bija maija beigas un mēs visi lažojām skolā, audzinātāja stāstīja mums savus piedzīvojumus un citus interesantus stāstus. Viņai pie reizes pirms divām dienām bija uztaisīts neliels tetovējums pie potītes un viņa mājās bija aizmirsusi vazelīnu. Klases meitenes sastāstīja, ka arī svaigs gurķis esot diezgan labs apsārtuma noņēmējs.
Tā nu man ar dvīņubrāli tika dots uzdevums aizskriet uz universālveikalu pēc gurķa un vazelīna. Aizskrējām, sameklējām, piegājām pie kases. Kasiere uz mums skatījās tā savādi, ar smīniņu. Tā kā tur bijām gandrīz vienīgie, tad sapratām, ka smīns ir par mums. Abi ar brāli saskatījāmies un izfunktierējām problēmu. Divi čaļi skaistā jaunībā pērk gurķi un vazelīnu. Skats pa rubli.
''Nē, mēs brāļi esam,'' nokliedzās mans brālis. Nu jau uz mums skatījās arī pārdevējas un centās slēpt smīnus. Posts jau bija nodarīts tāpēc mēs vienkārši samaksājām un klasē izstāstījām tobrīd jau jautro atgadījumu 
Pavasarī ēdām ar draudzeni pusdienas uz soliņiem pie skolas un klāt pienāca kungs gados. Viņš ieskatījās man acīs un prasīja, lai izvelku viņa sviestmaizi no kabatas. Es atteicos un domāju, ka mana draudzene arī atteiksies. Bet nē, vīrietis paskatījās uz viņu un viņa ieslidināja savu roku viņam kabatā (tā bija milzīga) un izvilka ārā folijā ietītu sviestmaizes kūku Čalis pateicās, paņēma sviestmaizi un aizgāja. Līdz šai pat dienai mums abām neviens netic par šo gadījumu.
Nakti pirms pēdējā zvana mēs ar draugu ierakstījām disku ar divām dziesmām. Viena bija pilnīgs klusums veselu stundu. Otra dziesma nebija gluži dziesma. Tās bija orgasma skaņas no porno. Mums izdevās dabūt atslēgu no tā sauktās audio istabas, kurā patiesībā bija vien maģis, kas pieslēgts tumbām. Nu vot, iegājām un ielikām disku, uzslēdzām uz pašu skaļāko un lasījāmies prom. Tā kā mēs zinājām, kad sāks skanēt krāšņais skaņdarbs, tad biju paņēmis līdzi digitālo kameru, jo tālajā 2007. gadā ar telefonu īsti neko nofilmēt nevarēja. Kad stunda klusuma nāca uz beigām es jau gatavojos ieslēgt videokameru un paspēju tieši uz sākumu. Video gan nav visai izdevies, jo nevēlējos, lai mani pieķer, bet vismaz mazs ieskats uz to ir. Skolēni to noteikti izbaudīja
Skaties video zemāk 
Reklāma
Ne par tēmu, bet nevarēju neuzrakstīt
Man ir draudzene, kura dzīvo kopā ar vienu citu draudzeni, kurai ir vācu aitu suns. Viņas abas bieži mēdz pieskatīt kaimiņu dzīvokli, jo mājas ārdurvis nav slēdzamas.
Kādu dienu viņa atnāca no darba un ieraudzīja, ka suns spēlējas ar kaimiņu trusīti (beigtu). Viņa sāka panikot, nomazgāja un izžāvēja trusīti. Pēctam ienesa dzīvoklī un nolika atpakaļ būrītī, cerēdama, ka viņas suni nevainos slepkavībā. Pēc pāris stundām atgriezās ģimene un varēja dzirdēt kā bērns histēriski raud.
Izrādījās, ka trusītis bija nomiris un kaimiņi to apbedīja, bet viņas suns to izraka un atnesa atpakaļ.
Tev patiks šie raksti
bet trusīti gan žēl 
