Ķīniešiem ir laba audzināšana.
No mazotnes viņiem māca, ka vajag cienīt vecākus cilvēkus, vienam otru. Viņiem ir izteiktas ģimenes tradīcijas un vērtības.
Uzliku treknu punktu. Sanāca labs apraksts priekš maniem vēlētājiem, kas šaubās vai ir jēga mainīt vienus aziātus pret citiem? Ir jēga. Pāršķīru lapu un piecēlos. Noskaņojums nedaudz uzlabojās. Apgāju riņķīti apkārt galdam, tad iededzu gaismu, citādi jaukie vasaras laikapstākļi istabā ienesa nelielu krēslu. Uzvārīju tēju, nogriezu vakardienas kaimiņienes atnesto pīrāga gabalu. Piegāju pie loga. Pagaidām mierīgi. Kāda māte sēž uz soliņa pie šūpolēm, sīkais tup smilšukastē un kaut ko rok. Laimīgais! - es nodomāju. Viņš dzīvos CITĀ Latvijā. Tīrā, smaržojošā pēc rīsiem, baklažāniem un vistiņām... Bet kas tad tas! Smilšukastē mētājas saplēstas pudeles lauska. Sīkais to paņem un liek pie mutes, bet laikā iejaucas māte. Sausais pīrāgs iesprūda kaut kur pirms kuņģa. Uzdzeru tēju. Jāstrādā! Nav laika atpūtai, kad dzimtene briesmās...
