Patiess stāsts, kā es nolēmu celt Latvijas labklājību un devos 6500 km uz Pekinu.
Kā es braucu uz Pekinu, krievus mainīt.24
intro.
( kam neinteresē intro, sāk lasīt no otrās bildes)
Ir 15.jūlijs, 12:08, vasaras vidus. Es, Ārlis Kulmens, stāvu pie atvērtā loga un veros tālumā. Jūtu, ka viss ķermenis trīc, un pāri pierei pil sviedru lāses, kuras pamazām slapina manu kreklu, bikses... Man ir plāns, kā visu var mainīt. Cenšos koncentrēties, domāt, bet nesanāk. Pagaidām viss notiek tā, kā jānotiek - partija nodibināta, mērķis - skaidrs, ceļš, kādu nāksies iet ir grūts, ērkšķiem klāts, bet esmu gatavs. Pat pats Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins ir piekritis tikties ar mani. Ar mani!!!! Kas es esmu? Prezidents? Nē. Ministrs? Nē. Es pat vēlēšanās vēl neesmu dabūjis nevienu balsi. Bet pati Ķīnas galva ar mani runās. Tad atskārtu, ka esmu viscaur slapjš nevis sviedru dēļ, bet gan tāpēc, ka vasara, beidzot, ir atgriezusies. Divas dienas bija saulainas un sausas, bet atkal, beidzot, sāka līt. Pirms loga aizvēršanas, skats uzkavējas pie rotaļu laukuma, kur uz soliņa Ivanovs un Ņikitins atsāk savu kašķi, un sarkanām acīm vicina dūres. Noskurinos, un mēģinu apslāpēt nelabumu. Izskrien no 3. kāpņutelpas Dmitrijs, atkal piemāvies kā cūka, aiz viņa izjoņo Aņuta vienā halātā, un ķērc pa visu pagalmu - "Дима! А ну ка иди Домой, бл..." BLIUKT! Aizcērtu logu. Rūgts kamols ieskrējis kaklā, mēģinu norīt, bet nesanāk. Vai tiešām tas VISS var beigties? Pieņemšana pie Sji Dzjiņpina sarunāta 2.augustā, viņa villā, Pekinā. Laiks vēl ir daudz - vairāk par divām nedēļām, suvenīrus jau esmu nopircis, izgludinātais linu krekls jau paspēja apklāties ar divu dienu putekļu kārtu. Pat jaunas pastalas esmu nopircis. Nevar taču pie Sji kunga ar nodilušām braukt. Ko viņam teikt? Es zinu ko. Es zinu ko es gribu viņam piedāvāt, bet kā to viņam pateikt? Ar ko sākt? No domāšanas sāka sāpēt galva. Piesēdos krēslā un izdzēru atlikušo malku kafijas. Tā jau sen palika auksta, bet tie daži miligrami kofeīna mani nedaudz uzmundrināja. Ja mans plāns izdosies, tad atliks tikai manai partijai uzvarēt vēlāšanās. Zinu, ar ko ir jāsāk. Nolēmu uzrakstīt savas idejas burtnīcā.
Es, Ārlis Kulmens un mana partija TĒVIJA ( Tikai Es Varu Izveidit Jaunu lAtviju) gribu veikt apmaiņu. Piedāvāt ķīniešiem paņemt no mums nepilsoņus un nelojālos pilsoņus, bet to vietā mums savākt ķīniešus. Vienalga cik, tikai ne vairāk kā divas reizes. Zinu, ka ja mēs salīdzinam vērtību ( cenu), tad mans piedāvājums būs negodīgs, lai apmaiņa būtu līdzvērtīga, jāmaina ir viens ķīnietis pret 10 mūsu nepilsoņiem. Bet tāda apmaiņa pārapdzīvotā valstī ar viena bērna politiku, neies krastā... mums pat labāk.
Tad kāpec ķīnieši labāki par mūsu nepilsoņiem un nelojāliem pilsoņiem?
Ķīnieši nav agresīvi.
No vēstures: Ķīnieši izgudroja šaujampulveri. Ko viņi ar to darīja? Laida salūtu svētkos. Kolonizatori un okupanti izdomāja, ka to var izmantot šaujamieroču ražošanā. Ķīnai ir lielākie sauszemes spēki pasaulē, otrais lielākais militārais budžets, bet cik militārās missijās, kariņos viņi piedalās, vai piedalījušies? Viņi var noslaucīt savu ienaidnieku - Taivānu lidz ar zemi. Bet viņi to dara? Nē. Kāds teiks - Taivānu sargā ASV. Nu un? Mūsu nepilsoņu tauta ar daudz mazākiem spēkiem provocē ASV. ASV sāka karu Vjetnamā, krievi tur arī lien, ASV izvieto raķetes Eiropā, krievi - Kubā.... Kurš Ķīnai pieteiks ekonomiskās sankcijas? Neviens. Bet Ķīnieši nekaro. Tāpēc, ka viņi nav agresīvi.
Bet krievi ir. Tāpēc, ka krievi cēlušies no stepju nomadu ( klejotāju) ciltīm. Kā senatnē dzīvoja klejotāji? Siroja pa apkārtni, zaga, laupīja, slepkavoja, izvaroja. Tāpēc tāda viņiem uzvedība. Paskatieties kā Krievijā brauc pa ceļiem. Katrai otrajai mašīnai bagāžniekā mētājas beisbola vāle.
Ķīnieši ir strādīgi.
Viņi nebaidās darba, pretēji mūsu nepilsoņu tautiešiem, kuri cenšas iegūt visu "nahaļavu". Man vienam pazīstam ir kokzāģētava. Pie viņa strādā ķīnieši. Es viņam prasīju - nu kā strādā? Viņš sajūsmā. Strādā kā zvēri. Spēj tikai kokus piegādāt. Tāpēc maksā arī labi ( labāk kā iepriekšējiem vietējiem). Pat apgalvo, ka ja ķīnieši no viņa aizies, tad meklēs citus. Vietējos slaistus un alkoholiķus vairs neuzņems.
Ķīnieši nedzer.
Dzer, bet maz.
Ja pētam statistiku, redzam, ka ļoti daudz noziegumu, nelaimes gadījumu un ceļu satiksmes negadījumu notiek alkohola reibumā.
Ķīnieši mācās valodas.
Vai kādreiz saskārāties ar situāciju, kad atbraucat uz kādu valsti, satiekat ķīnieti, bet viņš saka - "ņepoņimatj" ... Ķīnietis vienmēr zina valodu tās valsts, kurā viņš dzīvo.
Ja būs piecu cilvēku kompānija, kurā divi krievi, pārējie latvieši, saruna notiks krieviski. Bet ja 5 cilvēku kompanijā 2 cilvēki ķīnieši, pārējie latvieši, NEKAD saruna NEBŪS ķīniski.
Ķīniešu meitenes ( visi cilvēki) nav mantkārīgi.
Mēs zinam, ka ķīniešu strādnieki bieži bez problēmām dzīvo savās darba vietās. Liela daļa pat bagātu ķīniešu braukā ar velosipēdiem nevis auto.... utt. Tādu faktu ir daudz. Pat personīgā pieredze ķīniešu iepazīšanās saitos apstiprinājusi manu pārliecību - ķīniešu meitenēm nauda neinteresē. Daudz vairāk viņām interesē filozofiska rakstura jautājumi.
Ķīnā galvenā reliģija ir budisms.
Mums pazīstamā kristietībā eksistē augstākais Dievs. Tas visiem piedod, to vajag lielīt un slavēt. Ja kādu nositi, izsūdzēji grēkus, un tev taps piedots un tiksi paradīzē, jo Dievs piedod visus grēkus. Budismā Dieva nav. Tev NEVIENS tavus grēkus nepiedos. Budismā tic reinkarnācijai ( ka pēc nāves tu iemiesosies citā dzīvā būtnē). Ja tu kādu nositi, tad pēc nāves tu pats paliksi par kaut kādu tarakānu, kuru visi sitīs. Tev neviens nepiedos nodarīto, bet tas krāsies. Ja sastrādāji kaut ko sliktu, tad tev pašam vaina ir jāizpērk. Budisms ir reliģija par harmoniju savā iekšējā pasaulē. Nav neviena budistu fanātiķa. Bet kā ir mūsu nepilsoņu psiholoģiskajā dzimtenē?
...un svētīts lai ir tas tanks...
... lai svētīgi ir tavi šāvieni...