Viņš: Kur tu esi bijusi visu manu mūžu?
Viņa: Slēpos no tevis.
Viņš: Vai tik es tevi jau iepriekš neesmu kaut kur redzējis?
Viņa: Jā, tieši tāpēc es tur vairs neeju.
Viņš: Vai šī vieta tev blakus ir brīva?
Viņa: Jā, un arī šī te, kur es sēžu, būs tāda, ja tu te apsēdīsies.
Viņš: Kur tu esi bijusi visu manu dzīvi?
Viņa: Turpat, kur būšu visu atlikušo mūžu - tavos sapņos.
Viņš: Sveika! Vai tik mēs jau reiz neesam tikušies? Vai pat divreiz?
Viņa: Ne vairāk kā vienu. Otru reizi es tādu kļūdu nepieļautu.
Viņš: Vai tu ar mani satiksies sestdienas vakarā?
Viņa: Piedod, bet tad man sāpēs galva.
Viņš: Nekautrējies, uzaicini mani!
Viņa: Labi, uzaicinu tevi netuvoties man vairs.
Viņš: Es domāju, ka spētu tevi darīt ļoti laimīgu.
Viņa: Kāpēc? Tu taisies aiziet?
Viņš: Vai es varētu dabūt tavu vārdu?
Viņa: Kāpēc? Vai tad tev nepietiek ar savējo?
Viņš: Aiziesim uz filmu?
Viņa: Es to jau esmu redzējusi.