Jā, un atkal es par VIŅIEM. Nesaprotu, vai viņi mani tik ļoti mīl, vai es viņus tik ļoti neciešu, bet mūsu ceļi pēdējā laikā šķērsojas ļoti bieži. Bet tur, kur ir čigāni, man vienmēr būs ko uzrakstīt. Sorry, ka tik daudz, bet nu tas bija jāapraksta pēc iespējas sīkāk, lai rodas pareizā "atmosfēra" :D Jebkurā gadījumā, sākuši lasīt, nevarēsiet atrauties. :)
No tās pašas operas:
http://www.spoki.lv/aktuali/Ka-es-ciganus-cakareju/243852
Lai jūs nepadomātu, ka dzīvoju pēc nepilna kalendāra, vispirms jāpiemin, ka esmu ļoti mierīgs cilvēks ar stabilu nervu sistēmu, lēni uzvelkos un ļoti nelabprāt iesaistos kaut kādos ķīviņos līdzīgos gadījumos. Var teikt, ka esmu Mārtiņa Cipuļa mazpazīstamā versija. Ja bārā ielauztos laupītāji un uzsāktu apšaudi, kamēr citi panikotu, es acis nepamirkšķinājis malkotu savu aliņu. Ar ko viss sākās. 8.00 no rīta, Ventspils autoosta, ekspresis Ventspils-Rīga.
Lai kompensētu pusnegulēto nakti, kā vienmēr ieņēmu vietu pašās autobusa beigās, kā saka „tautai priekšā daudz vietas, lai tur arī sēž, bet man lai netraucē gulēt”. Tas vēl nebūtu nekas, ka priekšā apsēdās divas sievietes. Par nelaimi daudziem, pēdējā brīdī autobusā ieklumburē arī čigānu saime pilnā komplektā – sieva ar vīru un trīs sīkie. Senči vēl pieklājīgi pēc izskata, nu bet sīkie viens par otru labāki. Puišelis ar reāli apdegušu seju (Ventspilī mēs viņu saucam par Grauzdiņu), jebkurā šausmu filmas kastingā viņam konkurence būtu apaļa nulle. Tad viena meitene, kura bija neglīta pēc velna – neķemmējusies, pa vidu zobu nav ne augšā ne apakšā un pa to izveidoto spraugu mūžīgi mēles gals laukā karājas. Nezinu vai tie izkritušie bija piena zobi vai arī īstie, jo pa muti tādai gribas iedot par nesmuku izskatu vien. Nu labi, pret otru meiteni nebija nekādu pretenziju, bet arī viņai visā šajā piedzīvojumā bija sava loma.
Sākumā sīkie vēl sēdēja kopā ar vecākiem kaut kur autobusa vidū, bet tad atvazājās uz pēdējo rindu. Laikam viņiem bija liela vēlēšanās pilnībā pārņemt autobusa beigas un izskatījās, ka es un tās divas sievietes man priekšā tā kā traucējām viņiem. Visi prieki sākās ar to, ka to meiteni, pret kuru man sākotnēji nebija nekādu pretenziju, sāka vilkt uz korķi. Neglītā meitene uzreiz pie vecākiem, paņēma mazo Maximas maisiņu, kurš arī tika pievemts. Pievemto maisiņu kā olimpisko lāpu plaši vicinot neglītene aiznesa atdeva vecākiem. Sievietes priekšā tā kā jau sāka raustīties, bet vēl neko. Apskatījusies, ka rezultātu pagaidām nav, neglītene sāka nu reāli slimi klepot, tā it kā viņai būtu plaušu diloņa ļaunākā izpausme. Sievietes vēl neko, bet tad, kad neglītene gandrīz pārliecās pāri vienai no viņām un sāka tur baciļot virsū, viņas neizturēja un aizgāja uz autobusa priekšu. Čigāneļi apskatījās vēl uz mani, a man pofig, es no Līvāniem (turpat, kur Imants), kaut pasaule brūk, savu iesildīto vietu nepametīšu, turklāt jau bija ieslēdzies čigānu čakarēšanas mehānisms un man tā bija kā misija, lai vai kas, bet neiet prom un likt viņiem aplauzties.
Kādu gabaliņu pabraucām klusi, bet tad kaut kur pie Jūrmalas iekāpa tāda nu riktīga cacitamucaca. Kā vienmēr, nezin kāpēc ļoti kārdinošas parādījās divas brīaās vietas man priekšā (viņa vienkārši nezināja...). Ja es būtu totalizatora bukmeikeris, koeficientu uz to, ka viņa izturēs vairāk par 10 minūtēm nedotu vairāk par 1,05. Patiesībā viņa izturēja kādas 3 minūtes, jo blakus viņai apsēdās Grauzdiņš ar savu monstruālo seju. Kaut ko tādu nabaga meitene laikam nebija redzējusi un ieraudzījusi Grauzdiņu pat atsita galvu pret logu. Arī caca aizgāja uz priekšu. Atkal čigāneļi skatās uz mani. A man pofig, es no Līvāniem (turpat, kur Imants), sēžu tālāk, klausos mūziku.
Sapratuši, ka Rīga tuvu, bet es esmu bezcerīgs variants, brīnumainā kārtā pēdējos kilometrus 30 nobraucām klusi un mierīgi. Lai arī tas nebija mans patīkamākais brauciens uz Rīgu, vismaz ir gandarījums, ka nākošreiz kaut kur braucot, viņi iegribēs savām vajadzībām „attīrīt” autobusa beigas, ieraugot tur sēžot mani, viņiem bezspēkā nolaidīsies rokas :D:D:D
grauzdiņš vispār tizls, pa ziemu neko, bet kad vasara visās publiskajās ēstuvēs, pielien pie kāda galdiņa un skatās taisni virsū kamēr slikti paliek un atdod rijamo :D man personīgi arī tā gadījās, bet mana akmens seja viņu pašu aizbaidīja :D
Labs :D es tagat iedomājos kā izskatās tā , kura nesa maisiņu man palika diezgan biedējoša sajūta ka viņa stāv virtuvē un gaida mani..
Stāsta patiesais mērķis bija pavēstīt, ka tu esi no tās pašas pilsētas no kuras Imants, čigāni bija tikai aizsegs. 
haha,tā tev nepalaimējās braukt ar grauzdiņi,es arī no ventspils,vienreiz braucot pa jauno tiltu,redzēju kā šis ar visu varu meiģina noplēst ceļa zīmes 
Grauzdiņš. ;D Bet viņš tiešām ir pretīgs, ne vien izskata, bet arī izturēšanās dēļ. Mūžīgi staigā pa veikaliem un bičo naudu, pilnīgi grūžas virsū. Pēc tava apraksta atpazinu divus - Grauzdiņu un to meiteni bez zobiem. Viņi vienmēr kopā tusē. Pēdējo reizi, kad tur biju, bija ieņēmuši Rimi galveno ieeju.
Bāc tas grauzdiņs ir tik pretīgs, vienreiz viņš sabiedriskajā laizīja margas ! 
Tev ir TAADS Talants shitaja 4iganu lieta, ka apdirties un ar celi pa muti dabut
Jocīgi, ka virsrakstā ieraugot "čigāni", uzreiz bija skaidrs, par kuru maršrutu būs runa. Un vai es esmu ļauns cilvēks, ja ierēcu par to Grauzdiņu, jo ir manīts tas čalis, un Fredijs Krūgers, salīdzinājumā ar viņu ir pūkains kucēns.
Čalīt, man tev netošto cepumu iedot, bet gan roku paspiest gribās. Bezjēgā norēcos xD
"Puišelis ar reāli apdegušu seju (Ventspilī mēs viņu saucam par Grauzdiņu), jebkurā šausmu filmas kastingā viņam konkurence būtu apaļa nulle. " 
Vienkārši izdevies teikums :D Esmu to čali redzējis
nakamreiz ieber asos,sausos piparus acis..vairs nevajadzes maximas maisinju,buus ne lidz vemsanai... es neciesu tadus cilvekus. kas ievelkas transporta kurs ir pilns ar cilvekiem..un saak klaigaat sava valoda kko... dazreiz pat zeel paliek,ka pa roaki nav nekas smags :D
tiem sikajiem pa jobli iedot un ja sencis kautko teiktu to arī ieštaukāt.A to monstruālo ar kāju pa viņa graudīgo seju.
