Joku vēstule.2

Dārgo puisīt! Ja Tu saņemsi šo vēstuli, tad tā būs pie Tevis nonākusi. Ja nē, tad dod ziņu, un es Tev rakstīšu vēlreiz. Es rakstu lēni, jo zinu, ka Tu nelasi īpaši ātri. Laiks pie mums labs. Pagājušonedēļ lija tikai divas reizes - nedēļas sākumā trīs dienas un ap nedēļas beigām četras. Starp citu, kas attiecas uz to vasaras mētelīti, kuru Tu prasīji nosūtīt, onkulis Džordžs teica, ka, sūtot to ar visām lielajām metāla pogām, iznāks liels svars, tāpēc es tās nogriezu. Piešuj tās atpakaļ, es tās ieliku mētelīša labajā kabatā.

Tavs tētis ir atradis jaunu darbu. Zem viņa ir piecsimt cilvēku! Viņš pļauj zāli kapos. Tava māsa Džūlija nesen apprecējās un gaida mazuli. Mēs nezinām, vai tas būs puisītis vai meitenīte, tāpēc pagaidām Tev nevaru pateikt, vai Tu būsi tante vai onkulis. Ja meitenīte, tad Tava māsa grib viņu nosaukt manā vārdā. Mazliet dīvaini jau ir saukt meitu par Māti.

Tavs brālis Džimijs nesen izstrādāja tādus jokus: aizslēdza savu mašīnu, bet atslēgas atstāja salonā. Viņam nācās doties atpakaļ uz māju kājām desmit kilometrus, lai paņemtu otru atslēgu koplektu un izlaistu mūs no mašīnas.

Ja satiksi savu māsīcu Nikolu, pasveicini no manis. Ja nesatiksi, tad neko viņai nesaki.

Tava mamma.

P.S. Gribēju Tev aizsūtīt drusku naudas, bet jau esmu aizlīmējusi konvertu!