Kādā dienā jauns pāris izdomāja pamīlēties savā istabā. Gadījās, ka diena bija karsta un saulaina un logs stāvēja vaļā. Pa to ielidoja bite. Kā jaunā sieviete papleta kājiņas tā bite ielidoja taisni sārtajā persikā.
Sieviete sāka kliegt: ''Ak Dievs, ak Dievs, dari taču kaut ko! Man kājstarpē bite ielidoja!''
Vīrs nekavējoties iesēdināja sieviņu mašīnā, aizveda pie vietējā arsta un izskaidroja radušos situāciju. Ārsts mirklīti padomāja un sacīja: ''Viltīga situācija, bet man prātā ir kāds risinājums, ja vien vīra kungs neiebilst.''
Jauneklis jūtas manāmi satraukts, taču tomēr piekrīt, ka ārsts jebkādiem līdzekļiem dabūs ārā biti no sievas persika.
Ārsts: ''Tātad, es grasos ierīvēt mazliet medu uz sava banāna galiņa un tad ievietot to Jūsu sievas persikā. Kad jutīšu, ka bite tuvojas manam galiņam, tad vilkšu ārā banānu un cerēsim, ka bite tam sekos. '' Vīrs kļūst arvien satrauktāks, bet neizrāda nekādas pretenzijas.
Sievai arī vienalga - ka tikai dabū to kukaini laukā.
Ārsts ir noziedis galiņu ar medu un ievietojis persikā. Pēc pāris gaidīšanas mirkļiem viņš saka: ''Manuprāt, bite medu vēl nav pamanījusi. Došos mazliet dziļāk.''
Pēc mirklīša ārsts jau sāk kaitināt biti pakustinot banānu cerībā, ka bite to pamanīs. Jaunā sieviete arī izrāda pamatīgu aizrautību un sāk elsot.
Ārsts iegrimis darbībā koncentrējas un pamana, ka sievietei nav iebildumu, tāpēc paglauda sulīgās melones.
Šajā brīdī vīrs tiek pamatīgi nokaitināts un uzkliedz ārstam: ''Nu pagaidiet! Ko ellē ratā Jūs tagad darāt?''
Ārsts: ''Plāna maiņa. Ja nevaru to draņķa kukaini izvilināt, tad noslīcināšu viņu!!'' 
