Visvisādas dīvainas dienasgrāmatas.
Joki1
50
3
Pingvīna dienasgrāmata
Pirmdiena.
Šodien ir pavisam silts, tikkai mīnus desmit grādi. No rīta krastā izkāpa divas cilvēku grupas. Kauko būvē, izskatās
ziemošanas vietu. Tie kas tā nabadzīgāk apģērbti, bieži atceras kauko par māti un kāš savējiem kaimiņiem cigarettes.
Otrdiena.
Šodien pie mūsu bara atnāca ciemiņi. Nosauca sevi par vāciešiem un pacienāja mūs ar banāniem. Garšīgi.
Trešdiena.
Vakar vakarā mūsu baru apciemoja krievi. Pacienāja ar ugunīgo ūdeni un sauca mūs par čukčām. Pēc trešās glāzītes ar
knābi iekritu kupenā. No rīta secināju, ka katra mana acs skatās uz citu pusi. Varbūt, banānus pārēdos?
Ceturdiena.
Gāju pie krieviem. Cilvēks lāčādās parādija ar roku vāciešu virzienā un teica: “Velc banānus, čukča, tad ieliešu”.
Viņu sauc Kostja. Ļoti sirsnīga personība. Šoreiz es gulēju kupenā kopā ar viņu.
Svētdiena.
Vācieši dod banānus aizvien negribīgāk.
Otrdiena.
Vakar vācieši vispār nedeva banānus. Es no viņiem nospēru kaukādu dzelzs gabalu ar vadiem un atnesu to Kostjam.
Viņš teica, ka čukča malacis, un ielēja man glāzi spirta. Tad turpinājām dzert, par veiksmīgu biznesu. Kupenā gulēt negājām: Kostja iemiga pie galda, bet es tā arī nevarēju tikt līdz durvīm.
Trešdiena.
Šodien vācieši atnāca pie krieviem un pieprasīja atdot antenu. Kostja teica šiem pa krieviski: “Banānu jums, bet ne
antenu!”. Vācieši banānu nepaņēma un aizgāja tukšām rokām.
Pievakarē vācieši atnāca pārmeklēt mūsu baru. Meklēja mani, lai novilktu ādu. Nu tā neko nodokļi biznesmeņiem!
Ceturdiena.
Naktī, kad visi gulēja, pārvēlu uz krievu nometni visas vāciešu mucas ar dīzeļdegvielu. Vāciešiem sacēlās panika.
Tāds liels rižs vācietis šāva no ieroča un bļāva: “Krievu čukča – partizāns!” Muļķis! Nevajadzēja banānus žēlot!
Piektdiena.
Vācieši sēž bez degvielas un rācijas. Šodien mazliet piesala (mīnus četrdesmit), un viņi piekrita sēsties pie pārrunu galda.
Es tagad dzīvoju Kostjas istabā. Viņš saka, ka biznesmenim vajadzīgs jumts.
Sestdiena.
Pārrunas rit otro dienu. Vācieši sauc mani par “Krievu mafiozo”. Izrādās, visas viņu mucas ar dīzeļdegvielu bija
iezīmētas. Kostja parādija vāciešiem dokumentus, pēc kuriem visas viņu mucas bij savāktas kā trofeja jau tālajā 1945 gadā , tanku divīzijas ģenerāļa Mirošničenko iebrukuma laikā, Špandai pilsētā.
Svētdiena.
Krievi pārdeva vāciešiem mucu dīzeļdegvielas par desmit tūkstošiem marku un trīs kastēm banānu. Neko nesaki,
banāni – labs uzkožamais!
Izmantojot sniega vētru, aizgāju pie vāciešiem un pārvēlu mucu atpakaļ. Kapēc – nezinu. Laikam principa pēc.
Pirmdiena.
Krievi atdeva vāciešiem mucu par kaukādu nelaimīgu tūkstoti marku un vīna pudeli. Ak dievs, kādus sūdus dzer tie vācieši!
Trešdiena.
Krievi par dīzeļdegvielu pieprasa rubļus, bet vāciešiem tikkai markas. Kostja noorganizēja valūtas biržu. Markas kurs
sāka ļoti kristies. Šodien par vienu rubli var nopirkt 17 657 markas.
Sestdiena.
Vācieši prasa dīzeli kredītā. Kostja teica ka padomāšot, bet tikmēr piedāvāja viņiem sniegt humanitāro palīdzību –
viena glāze dīzeļa dienā. Man paskaidroja, ka šī humānā akcija paceļot mūsu prestižu. Mda … Nu sarežģīta tā lieta – bizness.
Svētdiena.
Vāciešu sievietes prasās pie mums piestrādāt. Viņas var saprast: pie mums ir silts un ļoti jautri. Bet tagad,
liekas, būs vēl jautrāk.
Pirmdiena.
Kostja paziņoja ka vāciešiem neesot demokrātijas. Un viņam ir pilnīga taisnība! Vācu priekšniekam pretīga fizionomija.
Un vispār viņš ir tāds žmogs: par lieku miljonu marku nožnaugties gatavs.
Otrdiena.
Kostja tā arī neņēmās abskaidrot vāciešiem, kā veido demokrātiju, un viņi kaujas jau otro dienu. Bet mēs skatamies.
Interesanti! Es šodien uzliku uz rižā 300 tūkstošu marku, bet nabadziņu jau pašā kautiņa sākumā iebelza ar ķebli pa galvu. Rižais nokrita ar degunu kupenā. Tālākā demokrātijas veidošanā viņš nepiedalijās.
Trešdiena.
Lai top bizness! Rubļa kurss vēlaizvien ceļas. Man iedalija atsevišķu kabinetu ar apsardzi. Ko padarīs, vācieši
diezgan mežonīga tauta: bradā te pie mūsu teritorijas ar cirvjiem. Kātad, gaidi, kamēr iziešu bez apsardzes!
Piektdiena.
Kostja man parādija rižā parakstu uz lapiņas. Tagad mana drauga īpašumā ir barona Šnapsa ģimenes pils un teritorijas.
Pats rižais iebilda prêt tādu privatizāciju, bet viņa biedri viņam parādija ķebli – un rižais ātri piekrita.
Trešdiena.
Ziemošanai pienāk beigas. A žēļ! Pilnīgi iespējams, ka vāciešiem vēl palika pārīts – citu ģimenes firmu un bankas.
Kostja pierunā mani braukt viņam līdz uz Krieviju. Saka, ka tieši tagad viņa valstij vajadzīgi tādi godīgi biznesmeņi,
kā es.
Bez Datuma.
Ardievu, Antarktīda! Runā, ka Krievijā daudz darba. Kostja teica, ka blakus Krievijai dzīvo ne tikkai vācieši, bet
arī citas dažādas tautas. Tas Labi. Tapēc ka vācieši mani pārāk labi zin. Bet ar pārējiem mums atliek tikkai iepazīties.
Pu-u-uiši-i!.. es nāku pie jums!
Sekretāres dienasgrāmata
Rīts man sākās kā parasti. Duša, biksīšu ieliktnītis, “Colgate”, zobi tīri. Tad devos uz autobusu, seksīgi paspaidījos tajā un izkāpu Brīvības ielā pie Ģertrūdes baznīcas.
Mans ofiss atrodas tai tieši pretī. Ja paskatās augšā, tad uz Ģertrūdes baznīcas ir izslējušies peņi, izveidoti jau tās celtniecības laikā. Ko tie simbolizē, vēl līdz šim laikam nezinu, bet paskatos uz tiem katru rītu.
Kāpju augšā uz otro stāvu, vēl nav astoņi. Es ierodos pirmā, jo jāuzvāra šefam kafija. Ūdens pa krānu netek, tāpēc pasmeļu to tualetē no skalojamās kastes (pati es kafiju nedzeru). Kafija vārās. Ienāk šefs, omulīgs vīrietis labākajos gados, uzsit man pa dibenu un saka: 'Čau, garkājīt.' Tas mani besī visvairāk, bet darbs ir labi apmaksāts un centrā. Padzēris rīta kafiju un noteicis 'garda', šefs ieminas, ka mēs šodien varētu aiziet pusdienās. Tā kā lenkšanas laiks jau, manuprāt, bija pagājis pietiekami ilgs, piekritu.
Aizveda viņš mani uz 'Daiļo Impēriju', paēdām kārtīgi, iedzērām 'Hennesy', visdārgāko. Šefs bija kā burās. Un tad viņš teica, ka vajadzētu aizbraukt pie viņa uz mājām, lai es varētu novērtēt viņa jauno gultas pārklāju. Nu tas jau bija nepārprotams mājiens, bet, kad viņš teica, ka pielikšot pie algas, lai arī es sev varētu tādu iegādāties, – piekritu.
Dzīvoklis tiešām bija šiks, pārklājs arī. Šefs mani noguldīja uz tā, viņa roka slīdēja pa manām gludi skūtajām kājām un nonāca pie... biksīšu ieliktnīša... Te nu viņš ne pa jokam satrūkās, jo sataustīja... TO... un nokrita uz muguras, mute tam pāršķiebās (ne no manas kafijas taču?)... Izsaucu ātros, – infarkts.
Vai tad viņš nezināja, ka esmu... transvestīts?
Reklāma
Poļu policista dienasgrāmata
Pirmdiena - kopā ar kaprāli Klucha risinam krustvārdu mīklu. Otrdiena- joprojām risinām mīklu.
Trešdiena - atnāca pulkvedis Zelazny , ieteica apgriezt krustvārdu mīklu otrādi ,jo tā bija ar kājām gaisā.
Ceturtdiena - Apgriezām apkārt , bet vienalga grūta. Joprojām risinām .
Piektdiena - Esmu izsalcis, kaprālis Klucha laikam arī, jo krustvārdu mīkla ir pazudusi .
Sestdiena - Tā kā mīklas vairs nebija , aiz garlaicības nolēmām ķert bandītus. Es noķēru vienu , bet kaprālis 38.
Svētdiena - Pulkvedis Zelazny personīgi atvainojās Holandes vēstniecības atašejam par autobusa ar 38.pasažieriem aizturēšanu , bet man vajadzēja atbrīvot šoferi .
***
P.- Regulēju satiksmi krustojumā . Garām brauca pulkvedis. Pamāju viņam ar roku un ap mani radās pamatīgs mudžeklis.
O.- Vakar vakarā ievēroju “ Maluchu”(poļu Fiats) ,kas bija novietota neatļautā vietā, pie tam pie mana loga .Pierakstīju viņa numuru . Šodien pārbaudīju kartotēkā .Tas ir mans “ Maluchs “ ,laikam ņemšu atvaļinājumu.
T.- Ienāca ziņa par ministra kaķa pazušanu .Dzenam šim pēdas .Pie ministra mājas kaprālis Klucha uz kaut kā uzbrauca. Pārbaudīju , kas tas bija. Kaķīti vairs nemeklējam.
C.-Remontēju dzīvokli. Sienā iesitu naglu ( vai kaut ko tamlīdzīgu ).Ar kaimiņu norunāju ,ka cauruma vietā uztaisīsim durvis. Viņš neprotestēja.
P.- Darbā baigais nūģis. Pārskatu noziedznieku kartotēku .Vienu tipu tā kā pazītu. Tikai no kurienes ?
S.- Pulkvedis Zelazny atdeva man manu pe rsonīgo anketu ar foto, kura nezin kāpēc bija iejukusi noziedznieku kartotēkā. Tagad zinu no kurienes pazinu to tipu.
P.- Jau no paša rīta man sāp zobi. It kā mākslīgie , bet tomēr.
O.- No rīta mums bija daktiloskopijas kurss .Kaprālim Kluche tas tā iepatikās ,ka viņš visiem lika taisīt pirkstu nospiedumus Pulkvedis tomēr nepiekrita novilkt kurpes. Kaprālis dabūja rājienu .
T.- Garlaikojamies policijas mašīnā . Rakņājos pa mašīnas šķiltavām . Iestrēga pirksts. Pārstāju garlaikoties .Toties sāku svīst.
P.- Kaprālis Klucha dzinās pakaļ piedzērušam velosipēdistam. Ļoti strauji viņš vadīja automašīnu. Labi , ka es jau iepriekš izkāpu pačurāt.
Sv. - Kopā ar kaprāli un vēl vienu kolēģi aizbraucām makšķerēt . Diena bija izdevusies. Žēl tikai , ka nepaņēmu līdz makšķeri mūsu jaukajam kolektīvam.
***
P.- Šorīt aizgulējos. Spiežu sava “Malucha” pedāli grīdā. 50.km/h-notrūka spogulītis. 60.km/h- sāka lobīties automašīnas laka ,bet stikla tīrītāji aizlīda uz aizmugurējo logu. 70.km/h- dzinēja vāks uztinās uz jumta .Pāreju uz ekonomisko ātrumu. Mani apdzina velosipēdists.
O.- Kaprālis Klucha atnesa savu ģimenes albūmu.Pēc pirmās lapas apskates pulkvedis aizskrēja uz WC. Es diemžēl izvēmos tikai mājās.
C.- Man ir problēmas ar kuņģi. Visu dienu sēžu WC. Papīra darbs .
P.- No galvenās pārvaldes tika atsūtīta informācija par policijas kompjuterizāciju. Pielikumā bija paciņa ar disketēm. Pulkvedis nosūtīja iesniegumu par datora piešķiršanu.
S.- Atnāca viens tāds un sāka pārmest , ka viņš maksā nodokļus , bet mēs tikai sēžam un dzeram kafiju . Iebildu . Kafija beidzās jau pagājušo nedēļu.
Sv.- Pirmās medicīniskās palīdzības kurss. Mākslīgā elpināšana .Ierindnieks Poproch praktizē uz manekena . Kaut kas nav kārtībā .Nezin kāpēc ,ierindnieks izģērbās pliks. Ienāca pulkvedis un sadeva ierindniekam pa muti .Nu un tagad nezinu kā tur ir ar to mākslīgo elpināšanu . vajag izģērbties vai ne? Bet ziemā?
***
P.- Šis ierindnieks Poprochs sacija ,ka iet sev uzvārīt olas. Pēc stundas izsaucām ātros. Ai viņa sieva gan būs nikna.
O.- Kopā ar kaprāli Kluchu atradām uz soliņa guļošu vīrieti.Kaprālis viņam pielika pie lūpām spogulīti un konstatēja , ka vīrietis neelpo .Kad mēģināju pārbaudīt līķa dokumentus, līķis sāka krākt . Klucham ir sabojājies spogulītis.
C.- Visu laiku līst . Garlaikojamies . Paprochs piedāvāja spēli ar pudeli. Novērsāmies no tā izvirtuļa.
P.- Kopā ar Paprochu eksportējām vienu pacientu uz trako māju . Nesaprotu , kāpēc šo vietu tā sauc ? Sastapu te daudzas pazīstamas personas- Gagārinu , Napaleonu , Puškinu , un pat Elvisu. R’ n karalis gan atteicās dziedāt , tikai iekoda man rokā un uzspļāva uz cepures nadziņa.
S.- Spēku mobilizācija. Notiek futbola spēle mūsu pilsētā . Apsargājam stadionu. Ja Klucha nenobļautos “ GOL” , kad atbraucēju komanda sita pa vārtiem , varbūt no tā visa mēs izietu sveikā…….
Kuņģa dienasgrāmata
Pirmdiena.
Rīts. Tāāāāks: Apģērbās, izgāja no mājas un vilkās uz darbu. Bet kurš brokastis ēdīs? Kur ir mana biezputra? A, nu ja papīpē vēl: Es tev tūlīt nelabumiņu uzsitīšu! Nu-slikti, ja? Nav ko pīpēt ar tukšu kuņģi! Kas vispār notiek? Diena. AAA - nu skaidrs - sestdien viņai likās, ka viņai ir celulīts un no pirmdienas mēs esam uz diētas. Bļin! A man kāds jautajā vispār? Nu nē - es tev neesmu čolka, ar kuru var taisīt eksperimentus! Ieslēdzam vidēja stipruma burkšķēšānu. EEEE: nu nē - savu kefīriņu, skaistulīt, iebāz, nu tu jau zini, kur… Pastiprinam burkšķēšanu, pievienojam skaņu efektus… Vakars. RĪT GRIBU! GRIBU RĪĪĪĪĪĪĪT! DODIET ĒDIENU! GRIBU CŪKAS KARBONĀDI!!!!! RĪĪĪĪĪĪĪT!!! Da nu tev bija gulēšana. Neaizvēršos, pati dura - esmu izsalcis! Gribu ēst-saproti! Man nelīdz tavai diētai. Es. Gribu. Ēst. Nu pamēģini, pamēgini man te aizmigt. O - biešu zupiņu tagad ar krējumiņu…
Otrdiena.
Rīts.Tāks.Turpināsi mani mocīt, ja? Es atkal palikšu bez putras, ja? Tavu kāpostlapu barības vads jau no izsalkuma saplosīja, līdz manīm nemaz nenonāca. Bļin, nu man arī stulbene trāpījusies… Visu nakti apskaudu amerikāņu kuņģus. Diena. Mani spēki ir izsīkuši, sūtu impulsus uz smadzenēm, smadzenes šos impulsus sūta uz pakaļu: no pakaļas neviens vēl nav atgriezies… Bļin..ko darīt? Atkal kefīrs. CIEST NEVARU KEFĪRU! Vakars. Burkšķu no visa spēka-nulle uzmanības, idiote. Nakts. Un vēl ir garšīgi, ja jaunos kartupeļus apcep saldajā krējumā..tā - ar brūnu garoziņu…un krējumiņu…vai teiksim sēnītēm.. Ļoti garšīgi var uztaisī…blrrrrr
Trešdiena.
Rīts. Iekrita mazmazlietiņ salātu - tak aug uz zemes tāda draņķība… Jau sāku aizmirst putras grašu - kaut kas maigs, silts bllllllllllllrrrrrrr. Diena. Urāāāāā! Kefīrs! Kefīriņš!! Gribu vēl! Neņem nost aaaaaa! VĒL KEFIIIIRU! Vakars. No manis vairs nekas nav palicis pāri. Mazā iegurņa kauli par mani ņirgājas. Esmu izkaltis un sarāvies. Knapi pārstrādāju divus redīsus, sāku zaudēt kvalifikāciju. Nakts. Vot - atceros, kad mēs dzīvojām pie vecākiem - katru vakaru deva zupu! Un salātus! Un "otro" ar gaļu un garnīru - mēs ar tēta kunģi divatā kurkstējām no laimes.. eh. kas tev lika sākt patstāvīgu dzīvi!
Ceturtdiena.
Rīts. Vismaz ja nepīpētu! Piedod, dargā, es tā negribēju - tak nekas patiesībā - esmu tukšs, paraus slikta dūša un ātri pāries. Bet kur mans dienišķais salātiņš??! KUR SALĀTS? Bezpriģels. Diena. Kruta - kefīrs! Vajag tevi bišku lēnāk gremot, citādi līdz rītam sēžu te viens kā mudaks. Vakars. Runāju ar zarnām - viņi tur visi pilnīgā šokā, saka, ka rezerves sāk beigties. Nu tā tak nevar - pēdējo atņemt! Vai vai - uzmanīgāk! Tādas lielas plūmes - un visas man? Bļin - eju gremot! Nakts. fu fitās plūmes fisu uzfūš,nevavu sagvemot,gvūti.. hm… viss piedodiet zarnas - nosūtu jums, ko varu - tālāk tieciet pašas - jūsu tur ir astoņi metri, a es viens.
Piektdiena.
Agrs rīts. Sēžam tualetē, atvadamies no plūmēm. Rīts. Traks var palikt! Es dabūju jogurtu! Varbūt plūmes būs viņai iegrozījušas samdzenes?! Biežāk tā būtu! Uuuj - ka pusdienās gribētos kartupelīšus! Ar vistiņu. Pusdienas. Kefīrs. Nu tad še tev litrs kunģa skābes par to! Vakars. Sēžam restorānā ar kaut kādu veci un ostam svešu paiku. Nu. Nu daaaavai! Pasūti sev kaut ko!!! Mēs visu nedēļu neko neesam rijuši! Klusu. Viņš viņai pateica, ka viņa ir stipri novājējusi! Ka viņa var ēst, ka labi izskatās. NU! Ui - gudrītis,ai da vecis! OOOOO - tulīt dabūšu parīt! Vēls vakars. bu - burlll… kaut kas manī sajaucies… kas ta mums te ir, sēnites, a…ik un martini..ooo šņabītis…cienu..vai die ku labiiii! Aknas - aizverieties - viss tiek kontrolēts! Nakts. Ardievu sēnītes! Ardievu šņabīti! Kaaartupelīši! Aaa - cik daudz mantas aiziet postā: O minerāludentiņ - nāc nu šu!Mēs kā reiz esam uz diētas!
Tev patiks šie raksti
