Vīrs un sieva guļ un nakts vidū vīrs nopiržas. No rīta viņš saka savai sievai: ''Vāu, pagājušonakt sapņoju, ka esmu nopircis mersedesu!'' Sieva iesmīn un atbild: ''Jā, tu man pat uzgāzēji.''
Vīrs un sieva guļ un nakts vidū vīrs nopiržas. No rīta viņš saka savai sievai: ''Vāu, pagājušonakt sapņoju, ka esmu nopircis mersedesu!'' Sieva iesmīn un atbild: ''Jā, tu man pat uzgāzēji.''
Vienu rītu devos uz pilsētu un satiku kaimiņa meitu, kura ir stāvoklī. Atgriežoties redzēju viņas tēvu un teicu: ''Tavai meitai nav vīra un drauga. Kā tas iespējams, ka viņa ir stāvoklī?''
Vecais vīrs apdomājas un saka: ''Viņa nav stāvoklī. Tai vēderā ir gaiss. Viņa bieži pirž, bet gan jau atveseļosies.''
Pēc kāda gada atkal redzu kaimiņa meitu ar bērnu uz rokām. Nākamajā dienā gadījās tā, ka satiku viņas tēvu. Tad nu arī teicu: ''Redzēju tavu meitu ar pirdienu rokās.''
Jānis un Pēteris ir divi draugi, kas Rīgas lidostā strādā par mehāniķiem. Kādā garlaicīgā un bezdarbīgā dienā Pēteris saka: ''Bāc, kaut mums būtu ko iedzert!''
Jānis: "Jā, man arī gribētos. Zini, esmu dzirdējis, ka raķešdegviela labi sit pa galvu. Gribi paprovēt?''
Abi izdzer vairākas glāzītes un ir galīgi nost no kātiem. Otrā rītā Jānis pamostas un ir pārsteigts par to, cik labi jūtas. Ne galvassāpes, ne paģiras. Nekā!
Tad iezvanās telefons. Tas ir Pēteris.
''Čau. Kā šorīt ar dūšu?''
''Es jūtos lieliski. Kā tu?'' ar pretjautājumu atbild Jānis.
''Es arī jūtos labi. Tev paģiru nav?''
''Nē, pilnīgi nekā. Klau, šī ir lieliska manta. Mums vajadzētu to ieraut biežāk!''
''Hmm, ir tikai kāda viena lietiņa...''
"Kāda?"
''Vai esi jau nopirdies šorīt?''
''Nē.''
''Tad nedari to! Es nopirdos un tagad esmu Liepājā!''
Reiz dzīvoja pavecs pāris, kuri bija precējušies ilgi un laimīgi, taču bija viena problēma - vīrs ļoti bieži palaida gāzītes un gultā to darīja īpaši skaļi. Sieva par to sūkstījās gadiem. Viņas mīļākais teiciens bija ''Kādu dienu tu izpirdīsi ārā visas savas iekšas. Piemini manus vārdus!''
Kādā Pateicības dienas rītā, pildot tītaru, sievai radās gluži vai ģeniāla ideja. Viņa paņēma tītara iekšas un pabāza zem segas, vīram starp kājām un devās apdarīt fermas darbus, nodomādama ''Tas viņu pārmācīs!''
Pulkstenis jau desmit, bet vīrs nekur nav manāms. Diezgan neparasti lauku dzīvē. Sieva sāka uztraukties un devās uz māju, kad pretī nāk vīrs ar dīvainu gaitu un vēl dīvaināku sejas izteiksmi.
''Tev bija taisnība par bezdēšanu, Rita,'' viņš nosarka, ''Man ir kauns atzīt, ka tiešām izpirdu visas savas iekšas, taču ar Dieva un divu pirkstu palīdzību viss atkal ir vietā.''