Jauka diena, lai lasītu jokus.
Skolotāja jautā svētdienskolēniem:
- Bērni, kas jādara vispirms, lai Dievs varētu mums piedot grēkus?
- Vispirms ir jāgrēko, skolotāj!
- Kāpēc „Mūsu Tēvs” lūgšanā mēs lūdzam dienišķo maizi? - bērniem jautā svētdienskolotāja.
- Ja mēs lūgtu maizi visai nedēļai, tā taču sapelētu!
Svētdienskolas skolotāja grib bērniem pastāstīt par Svēto Trīsvienību. Lai būtu vieglāk saprast, viņa ņem palīgā trīs pogas - viena ir Dievs, otra Dieva dēls, trešā - Svētais Gars. Saka, ka nākamajā nodarbībā bērniem vajadzēs pastāstīt un mācēt parādīt to, ko skolotāja rādījusi. Nākamajā nodarbībā izsauc Jānīti. Tas paņem pogas un rāda:
- Šis ir Dievs, šis - Dieva dēls.
Skolotājs jautā:
- Un, kur trešais?
- Mamma vakar viņu biksēs iešuva…
Skolotāja jautā Jānītim:
- Vai tu pirms ēšanas lūdz Dievu?
- Nav vajadzības, mana māte gatavo ļoti labi.
Svētdienskolas nodarbībā Jānītis paziņo: - Skolotāj, tētis saka, ka mēs tomēr esam cēlušies no mērkaķa.
- Paklusē, lūdzu! Nevienam te neinteresē tavas ģimenes raduraksti!
Svētdienskolas skolotāja: - Atcerieties, bērni! Tie, kam būs labas atzīmes, nonāks Paradīzē, bet tiem, kam sliktas, būs jādodas uz elli. Jānītis: - Bet, vai dzīviem pabeigt mācību gadu mums nav nekādu izredžu?
Svētdienskolēns šķirsta veco, lielo ģimenes Bībeli, un pēkšņi no tās izkrīt starp lapām ielikta sakaltusi koka lapa.
-Mammu, mammu, paskaties, ko es atradu!
- Hm… un kas tas ir?
- Nezinu, bet man liekas, ka Ādama apenes.
