Saruna ar dievu
Īsteni ticīgais: Mūsu tēvs debesīs, svētīts lai...
Dievs: Nu, ko vajag?
IT: Ēe, kas jautā?
Dievs: Kā kas? Es tas esmu - Jahve.
Ko vaig?
IT (met krustus): O! Kungs!
Dievs: Īsāk.
IT: Kungs, tu esi pievērsis man savu svētīto vaigu!
Dievs (vēršas sāņus): Šie ko, neviens normāli runāt nemāk?
IT: Kungs, ļauj man lūgsnu skaitīt tev par godu!
Dievs (ieinteresēti): A ko ta skaitīsi?
IT: Mūsu tēvs debesīs.
Dievs (vīlies): Atkal? Da pieriebies. Tūkstots gadus vienu un to pašu maļ. Da šajā hītparādē man tā jau līdz brošai.
IT: Tad ļauj man lūgt, kā sirds vēl.
Dievs (žāvājoties): Nu skaiti, skaiti.
IT: Ak, lūdzu tevi pievērst savu vaigu kalpam savam, ak, sūti jel debesu mannu, lai varētu es slavēt tavu vārdu un nest ļaudīm labo vēsti, lai sadzirdētu...
Dievs: Aber konkrētāk?
IT: Naudu!
Dievs: A ar zibeni pa pakaļu?
IT: Sapratu!
Dievs: Nu labi. Kam tev naudu?
IT: Baznīcas Tev par godu būvēt, bārenīšiem palīdzēt. Labdarībai, tā teikt.
Dievs: Es, vai zinies, it kā augstākā būtne būtu, ij tavas domeles redzu kā uz kino ekrāna. Tev tās bārenītes nezin kāpēc ar D izmēra pupiem figurē.
IT (krīt ceļos): Nedusmo, ak, Kungs! Sātans mani kārdina!
Dievs (vēršas sāņus): Ei, Luci, te viens uz tevi bumbas veļ!
Lucifers: Tā ar pierakstīsim: uzdirsa Tumsas Valdniekam.
IT (trīcot bailēs): Kungs, pasargi mani no ļaunā!
Dievs: Nu, ja darīsi man tīkamu darbu, varam arī dzēst. Es, lai esmu slavēts, neesmu tak nekāds nelietis.
IT: (met krustus un sit pieri pret grīdu): Lai nāk tava valstība un...
Dievs: Patiešām dumjš.
IT: Iztīrīšu dzimto zemi no žīdiem/pagāniem tavā vārdā!
Dievs (atkal vēršas sāņus): Ei, Moiše, tu dzirdēji ko tas puis te melš?
Mozus: Veiz! Da pie pakaļas man šis šlemazls. Ja es katru reizi, kad ko tādu dzirdētu, atliktu malā vienu šekeli... (sāk rēķināt).
Dievs (vēršas pie IT): Vienas lūgsnas laikā divas reizes auzās iebrauci, dunduk. Kā teikts: kam neesmu smadzenes devis...
IT (ar cerību balsī): Lūk, lūk, ak, Kungs! Savā neizmērojamajā gudrībā neesi devis man saprātu. Neesmu tak vainīgs, jo nesaprātīga būtne esmu pēc tava ģīmja un līdzības!
Dievs: Tu pats saprati, ko nupat teici?
IT: Ai!
Dievs (sāk niknoties): Njā, par pamuļķi mani vēl neviens nav līdz šim nosaucis. (palūr sāņus uz Lucifera pusi) Nu gandrīz neviens.
IT: Ak, Kungs, esi visu žēlīgs. Tu taču esi visu žēlīgs!
Dievs: Es?!
IT: Tā Rakstos teikts.
Dievs: Mazums tais rakstos samelsts.
IT: Bet kā tad bauslība?
Dievs: Man ir atļauts. Nu labi, tinies no šejienes. Tipa, tev tapis piedots. Tak mazliet sodīšu gan, tā teikt, pedagoģiskos nolūkos.
IT (izbijies): Kā?!
Dievs (svinīgi): No šī brīža tu, grēka pagale, nedalīsi savu guļvietu ar sievieti, bet gan tikai ar vīrieti!
IT (šausminoties): Koa?
Dievs: Da zilais būsi, dunduk!
IT: Ak, Kungs!!!
Dievs: Labi. Audience beigusies. Jājož ar Muhamedu kariņu uzspēlēt pie līča.
