Mazajam Pēterītim ļoti ļoti patīk iekāpt visās ūdens peļķēs un pašļakstīties.
Kādreiz Pēterītis iet kopā ar tēvu pastaigāties. lepriekš ir nolijis stiprs lietus un uz ceļa lielas peļķes.
Pēterītis uzmanīgi apskatās visapkārt un brīnās:
„Tēt, kāpēc tu vienreiz tā kārtīgi neieskrien peļķē? Tev taču to nevar aizliegt neviens cilvēks?"
***
Teātrī kāds apmeklētājs dusmojas uz saviem kaimiņiem, kas izrādes laikā nepārtraukti sarunājas. Beidzot tas nenociešas un pagriezies saka:
„Kautkas traks! Neviena vārda nevar saprast!"
Kaimiņš: „Nu, ziniet, jums mūsu saruna nemaz nav jādzird!"
***
Modernā mīla.
Tu atkal netici, ka Tevi mīlu
Un atkal vecais jautājums -
Vai tiesa, ka vēl Didzi mīlu
Un Laimonis pēc manis skums?
Vai atkal netici, ka skūpstus,
Ko šodien Tev ir saņemt ļauts,
Es atraušu no Friča lūpām,
Un Jānis paliks skumju skauts,
Bet Tevi es tik ļoti mīlu,
Lai greizsirdīgs ir Gunvaldis,
Tev skūpstu došu tam par ķīlu,
Lai neziņā nīkst Maigonis.
Par Reinholdu es šodien smeju,
Jo viņš man liekas drusciņ ķerts-
Jo biežāk es pie viņa eju,
Man Kristaps liekas vairāk vērts.
Jau vakars nāk un krēslot sāk,
Rit diena atkal man bez steigas,
Pēc stundas šurpu Gatis nāks
Bet mūsu mīlai arī tas nav beigas...
