Kareivim cauršauta kāja. Ārsti steidzami operē.
Operācija ieilgst.
- Kāpēc mani tik ilgi mocījāt?- jautā kareivis, atguvis samaņu.
- Mēs meklējām lodi!
- Kāpēc to neteicāt ātrāk, tā ir manā kabatā!
***
-Tu patiesi esi gatavais ēzelis tikai ragu trūkst!
-Bet ēzelim tak nav ragu!
-Nu redzi - tad jau netrūkst nekas."
***
- Mana dzīve bija kā tuksnesis, pirms ieraudzīju Tevi!
- Tāpēc man vienmēr nāk prātā kamielis, kad Tevi redzu.
***
Kungs pieņēmis jaunu sulaini un liek sev brokastīs
izvārīt mīkstu olu. Kungs gaida un gaida, bet sulainis
ar olu nerādās. Pacietību zaudējis, kungs sauc sulaini un jautā:
- Nu, vai ta ola reiz nebūs gatava?
- Kungs. tā ola ir brīnum cieta, es jau pusstundu
to vāru, bet nemaz nepaliek mīkstāka!
***
Dīvainas pārvērtības.
No rīta pudele tukša, maks pilns.
Pusdienlaikā maks tukšs, pudele pilna,
Pēcpusdienā maks tukšs, pudele tukša,
Tagad - pats pilns, maks tukšs, pudele tukša.
***
Ģimenē ir pieci bērni -
Trīs meitenes un divi zēni:
Anna jaunāka par Vilni,
Grieta vecāka par Jāni.
Maiga vecāka par Grietu
Vilnis jaunāks ir par Jāni.
Sarindo pēc vecuma-
Piedzimšanas kārtībā!
(Maiga, Grieta, Jānis, Vilnis, Anna)
***
Kur visbiežāk dzird pliku paldies? - Pirtī.
Ko otram visvienkāršāk aizdot? - Dusmas.
Ar kuru kāju dodas majup no viesībām? - Ar ceļa kāju
Cik soļu zvirbulis noiet dienā? - nevienu
Cik zirņu saiet vienā litrā? - neviens
Kas ir kopējs grāmatai ar koku? - lapas
Pa kādām durvīm neviens neiet?- pa krāsns durvīm.
***
- Mammīt, Duksis ir slikts. Viņš sakodis manu gumijas bumbu - žēlojās četrus gadus vecā Anniņa.
- Vajadzēs viņu sodīt!
- To es jau izdarīju, es izdzēru viņa pienu.
***
Meitenes savā starpā.
— Anniņ, cik labi, ka es tevi satiku mā-
jās. ledomājies — Milda man pateica, ka
tu viņai esot izstāstījusi, ko es tev teicu
un ko tev nevajadzēja stāstīt.
— Nu, un kas tad tur sevišķs. Es gan
viņai pateicu, lai viņa tev nestāsta, ko es
viņai sacīju.
— Es taču viņai arī teicu, ka es tev
neteikšu, ka viņa man to teikusi!
— Ak, šitā! Nu tad labi. Es iešu tūliņ
pie viņas un pateikšu, ka tu man teici, ka
viņa tev teikusi, lai es tev teicu, ka tu man
izstāstīji.
***
Nevar zināt.
— Vai tev ir brāļi?
— Nezinu...
— Kā tā var nezināt?!
— Redziet, mes bijām brāļi. Reiz, kad
mēs peldējāmies upē, viens no mums no-
slīka. Pat līdz šai dienai neviens nezina, kurš
no mums īsti noslīka — es vai mans brā-
lis, jo izskatījāmies pilnīgi vienādi.
***
No bērna mutes.
Kas ir zvaigznes?
-Debesu grīdā caurumiņi.
***
Tāls skats.
„Kāds brīnišķīgs skats no šī kalna! Man
šķiet, ka labā laikā no šejienes varētu sa-
skatīt pat Ameriku!"
„Vēl vairāk! Kad debesis nav apmāku-
šās, var redzēt pat mēnesi."
***
Puika, man liekas, tu esi tas, kas pa-
pagailim iemācijis nepieklājīgos vār-
dus !"
„Nekādā ziņā, tēt! Es vienmēr viņam tei-
cu, kādus vārdus viņš nedrīkst runāt."
