Cilvēks uz ledus,
Kuram vējš uzlicis
Sniegpārslu pledus.
Visi pie sētniekiem
Sāli tik mango.
To berot zem kājām,
Nav jādejo tango.
Kad uzspīd vēl saule,
Žilbst cilvēka acis,
Un ir Doma laukums
Kā liels deju placis,
Kur cilvēks ar cilvēku
Uzdejo tango,
Bet sētnieki nekaisa sāli,
Tie šlango. 2) Tu šodien cirti pirmā,
Es drusku kavējos.
Tu šodien tirgo cūku,
Es-trušus savējos.
Jau laucinieki lasās,
Tie sabrauc,piesien zirgus.
Ir šodien Sūnu ciemā
No rīta gadatirgus.
Skat,vīri tā,kā lāčplēši-
Var sacirst bluķi skaidās.
Un Laimes lācis nerādās,
No lāčplēšiem viņš baidās.
Un saki tu,kā ragana:
"Var lāci pieburt medus-
Šis produkts mūsu vietējais,
Bet ne jau "Lāču ledus"!
Tu tirgo savu cūciņu,
To plānās šķēlēs graizi,
Un neskaud Skauģi Normundu
Par viņa "Lāču maizi". 3) Ziema tuvojas ar joni,
sievas mājās iedzied žēlu toni
veikalos un šņabja " točkās"
noieti būs dekalitros.
Vīri mājās stīvi nāks
un mazliet "līki".
Un kad modīsies no rīta
zaptsūdeņus litriem strēbs,
lamuvārdiem sievas sveiks,
vienam "maziņajam" naudu dīks
un uz bodi atkal steigs.
4) Pārdomas vakarā pie televizora
Tā priecājos, ka man veicies
Par mūsdienu sievieti piedzimt!
Kad reklāmas raidījums sācies,
Aiz laimes nevaru norimt.
Man ir kā dievietei kājas –
Vien jāatceras tās noskūt,
Drīz iegūšu sapņu māju –
Tik kredītu vajag dabūt.
Vairs neredzēs sirmos matus
Un nerotās blaugznas plecus,
Kā dīva es smaidīšu pati
Ar zobiem, kam pazīmes visas.
Man tamponi atļauj gulēt
Un spa piešķir samtainu ādu,
Ar speed stick var paduses pulēt -
Tās drosmīgi visiem rādu.
Pa pludmali varu staigāt
Bez celulīta uz ciskām,
Par to, ka vēl turos kopā,
Es pateicos kosmodiskam...
Man diena sākas kā spārnos
Ar biksīšu ieliktnīšiem!
Kā laimi šo izteikt vārdos?
Būs jājautā reklāmniekiem.
Tik nezinu, kā tikt vaļā
No domas, kas mani vajā –
Ja kādreiz pietrūks tā visa,
Kā varēšu dzīvot tālāk? 5) Velns atnāca pie mums ar soli fiksu
Un,skatot Daugavu,to nosauca par Stiksu.
Ir viņam katls Ellē,kuram četri balsti,
Viņš tajā izvārīt var visu mūsu valsti.
Ir mūsu brīvība šim lopiņam pie kājas,
Ne debesis,bet Elle viņa mājas.
Tas Pegazs,kurš pie manis lauztin lauzās,
Ir Velna nobijies un bridis kaut kur auzās.
Es Pegazu pie sevis tomēr saukšu,
No Velna izrauties man gribas tur,uz augšu.
Kur Velns mūs neaizsniegs ar savām kājām kārnām,
Ir lemts tam pacelties ne augstāki par vārnām. 6) Dvēsle manī tā,kā tankā,
Sirdij kredīts prāta bankā.
Galvā caurvējš visās malās,
Jūtu,personība dalās.
Galus savilkt varu kopā,
Tikai piedzeroties lopā.
Bet,kad skaidrā-atkal dimbā,
Dzīves ērkšķi duras nimbā! 7) Sev paradīzi būris tu,
Kur nejaušu nav tūristu.
Tur attiecas pret likumiem,
Kā jaunu meitu plikumiem-
Ar pietāti un iekāri.
Un pats sev birku piekāri,
Ka viss ir tavs,nekas nav mans.
Tu negribi būt tolerants.
Un pārņēmis ir tevi prāts,
Tev sirds-apziņa dalīti.
Man šķiet,tu neesi sūda vērts,
Ne vērtīgāks par spalīti!
