sveiki spocēni!
Skolotājs:
– Kā sauc cilvēku, kas zog?
Pēterītis:
– Nezinu.
– Pēterīt, ja es iebāzīšu roku tavā kabatā un izvilkšu latu, par ko tu mani sauksi?
– Par burvi!
Jānītis skolā uzspridzina ķīmijas kabinetu,
tēvs atnāk un samaksā par remontu.
Nākamajā dienā Jānītis uzspridzina fīzikas kabinetu,
tēvs atkal atnāk un samaksā par remontu.
Paiet pāris dienu.Jānītis atnāk mājās un jautā tēvam:
“Tēt,tu vairs uz skolu neiesi?”
Tēvs atbild:
“Nē, dēliņ uz skolu vairs neiešu.”
“Pareizi nav ko pa drupām staigāt,”
priecīgs atsaka Jānītis
Tēvs dēlam:
– Nu kādi panākumi skolā?
– Viss OK!
Līgums ar 5.klasi pagarināts vēl uz gadu!
– Mammu, mani skola visi sauc par zilo.
– Paradi, deliņ, ka esi īsts vīrs, sadod viņiem!
– Es nevaru.
– Kāpēc?
– Viņi ir tik smukiņi!
Jānītis nejauši ieskatījās
skolas saimniecības telpā…
Kopš tā brīža viņam ir garantēti 10 balles
latviešu valodā un fizkultūrā
līdz pat skolas beigšanai
Kādus varoņdarbus esat veicis savā dzīvē?
Reiz algebrā es pacēlu roku
«Skolas laikā es biju paraug zēns.
Mani vienmēr minēja kā Paraugu citiem:
«Nedari tā, kā viņš!»»
Viņai patika Ņujorka,
mentola cigaretes un kafija ar vaniļu,
taču šūšanas arodskola
visas šīs muļķības no viņas galvas izsvēpēja.
Skolā.
Skolotājs jautā:
– Abramčik, kāpēc tu vienmēr uz jautājumu atbildi ar pretjautājumu?
Abramčiks:– Vai tad es tā daru?
– Edgars par Kristīni nemaz nerūpējas, bet visu naudu nodzer viens pats.
– Bibliotēkā ienāca zēns un meitene. Viņi bija brāļi.
– Un tad mežmalā iznāca alnis – stalts kā žirafe.
– Apdzīvotība Austrālijā ir 4 kvadrātcilvēki uz vienu metru.
– Suvorovs bija īsts vīrietis un gulēja ar parastiem zaldātiem.
– Upes krastā slaucēja slauca govi, savukārt atspulgā viss izskatījās otrādi.
– Varonīgi cīnīdamies, viņš skrēja uz priekšu, apdzenot lodes.
– Viņas matus rotāja skaistas pērlītes un kurpes.
– Nataša Rostova gribēja kaut ko teikt, bet atvērušās durvis aizvēra viņai muti.
– Stūrī Pļuškins bija salicis lielu čupu, un katru dienu viņš tikai krāva klāt.
– Gogoļa daiļradei bija raksturīga trīsdalība. Ar vienu kāju viņš stāvēja pagātnē, ar otru nākotnē, bet starp kājām viņam bija skaudrā tagadne.
– Reiz dzīvoja bērzu birzīte, un tā viņai arī vajadzēja.
– Ar Raini es iepazinos jau bērnudārzā, kur viņš stāvēja pie sienas.
– Vīrieši nevar precēt vīriešus, jo tad neviens nevar vilkt līgavas kleitu!
– Dzīvības apdrošināšana ir tā nauda, ko saņem, kad izdzīvo nāvējošu negadījumu.
– Mani vecāki pērk tikai pelēko tualetes papīru, jo tas jau reiz ir ticis izmantots un tā mēs palīdzam apkārtējai videi.
– Mans brālis nokrita no koka un viņam bija smadzeņu izgruvums.
– Govis nedrīkst ātri skriet, lai neizlīst piens.
– Pēc tam, kad cilvēki pārtrauca būt mērkaķi, tie kļuva par ēģiptiešiem.
– Vilciens apstājās ar sīcošām bremzēm un pasažieri iztukšojās uz perona.
– Pagājušajā svētdienā tētis ļoti vēlu pārradās mājās. Viņš bija apmaldījies pilsētas parkā.
– Dienvids izgāja ārā basām kājām, viņam bija balti linu mati, un, kad viņš sāka stabulēt ar savu stabulīti, viss aitu lauks pārplūda ar mūzikas skaņu un gaišumu un visas aitas arī sāka gavilēt līdzi.
– Vasarā mēs ar draugiem devāmies pārgājienos, līdzi ņemot tikai pašu nepieciešamāko: kartupeļus, telti un Maiju.
– Puškins ļoti daudzās vietās bija jūtīgs.
– Anna Kareņina neatrada nevienu īstu vīrieti, tāpēc apgūlās zem vilciena.
– Oņeginam patika Bairons, tāpēc viņš to pakāra virs gultas.
– Oņeginam bija smagi iekšā, tāpēc viņš atnāca pie Tatjanas atviegloties.
– Karlo izcirta Buratino. Patiesībā viņš nebija ļauns, tikai puspilsēta kļuva par viņa upuriem.
