Iznīcinošas recenzijas3

Izlasīju Dantes "Dievišķo komēdiju"- un ko domājāt?- Smieklu nevienā acī. Tā taču krāpšana, nē komēdija.

Milzīgu nekompetenci ir nodemonstrējis Upīša kungs nosaucot savu romānu par "Zaļo zemi", piedodiet, bet redzēta melna zeme, brūna, vai gaiši brūna- kur autors grābis zaļo?

Sprīdītis- muļļa ne racējs, krāpnieks un pašlabuma meklētājs.

Jau otro reizi izlasīju grāmatu "Matemātika 5.klasei" un tā arī nesapratu- kāpēc 5-ajai, kāpēc ne 6-ajai- par to neviena vārda...

Mobijs Diks ir 40 tonnas biezpiena, kas izgāsts okeānā.

Nosaukums "Stāsts par īstu cilvēku" ir muļķīgs- jo kas tas par īstu cilvēku, kam pat pakaļkāju nav.

Nepārliecina Lāčplēša tēls eposā- labi: ticēsim, ka viņam bija cepure ar lāča ausīm, bet lai mums nestāsta, ka viņš zaudē spēku, ja cepurei norauj ausis.

Lai mums nemēģina iestāstīt, ka zirgi lido! Okei, varbūt kādreiz nogāžas uz sāniem, bet ne jau ar spārniem. Pegazs- tā ir samaitāta iztēle.

Runcis Zābakos ir prāta perversijas rezultāts, ne velti šī teksta autoru sauc Perro- cik tur tālu: Perverso.

Trīs musketieri vienkārši ir trīs pensionāri sabiedriskajā transportā- pateiksi vārdu- sabakstīs ar lietussargiem.

Ar dziļu nicināšanu varu tikai novērsties no Raiņa "Pūt, vējiņi", kur neviens nepūš- dzer, bet nepūš?- tas nav reāli!

Gribētos aizrādīt "Fausta" autoram, kaut kādam Gētes kungam, ka normālu cilvēku nevar interesēt galvenais varonis, kam velli rādās- tādu varoni būtu jāliek klīnikā un jāārstē pret halucinācijām.

Sarkangalvīte ir mazgadīga zoofile un viņas ome izkūkojusi zoofīle- jo ko gan viņāmbija meklēt vilka vēdera apvidū.

Ņemsim nosaukumu "Karš un miers"- kas tās par stulbībām- ja karš, tad karš, ja miers, tad miers, nevis vienā laikā...

Var jau saprast romāna "Anna Kareņina" varones vēlēšanos beigt dzīvi, palecot zem vilciena, bet kāpēc nav aprakstītas tā lokomotīves vadītāja ciešanas, kam bijajātīra lokomotīves riteņus.

Vinnija Pūka draugs Sivēns patiesi izraisa nožēlu ar savu bezgaumīgo tēlu. Vēl jo vairāk: Sivēns ar savu trīcošo un lišķīgo rukšķošo būtību tikai tā vien uzprasās, lai viņam nepārtaukti spertu ar kāju pa pakaļu.

Nilsa Holgersona lidojums ar zosīm ir spilgts piemērs pagrimuša narkomāna murgu atklāsmei.

Nezinītim līdz trako namam ir tikai viens solis, tuklāt ir aizdomas, ka viņš šo soli sper regulāri, paslepus pa naktīm staigājot ar pliku dibenu.

Bruņurupucis Diegabiksis ir tipisks zīdītājs. Viņš tikai zīž un zīž, zīž un zīž, zīž un zīž un dažreiz mīž un mīž.

Skudriņa Tipa ir tipa tā neko, tikai žēl, ka prostitūte.

Visiem jau liekas, ka Nif-nifs, Naf-nafs un Nuf-nufs ir baigi labie tēli. Nekā. Neviens jau nezin, kas ar viņiem notiek, kad viņi izaug lieli. Es zinu. Viņi, visi kā viens, kļūst par narkomāniem un šņauc kokaīnu. Un viņi visi tagad saucas vienādi: Snif-snifs.

"Mazā Raganiņa" jūs jautāsiet? "Mazā Raganiņa ar lielajām krūtīm," es atbildēšu. Ja jūs labi samaksāsiet, šī jauniete izpildīs visas jūsu vēlmes un būs kaut vai Lielā Dusmīgā Mamma. Jā, jā u krustmāte Rumpumpele ir visa tā bordeļa turētāja, kurā strādāja tā saucamā Mazā Raganiņa.

Karlsons vispār netur nekādu kritiku! Kāda viņam aerodinamika! Un ar tik mazu propelleru viņš labākajā gadījumā varētu tēlot ventilatoru.

Vai tiešām varam noticēt, ka ķēvei kumeliņš ar mutācijām ar iesauku Kurbads nu tik visus glābs un visiem palīdzēs.

Viss tas stāsts, kā radās Gauja, ir safabricētas, neloģiskas un slimas fantāzijas... tas viss ir mākslīgs!

Reāli nebija nekāda Turaidas roze, tajā laikā bija tikai parastas narcises!

Pasaka par Vērdiņu ir spilgts piemērs naudas viltošanas pirmssākumiem!

Runājot par "Zaķīšu pirtiņu", ir acīmredzams, ka tā nav bērnu literatūra, jo sunīts, kas pa krūmājiem kūņojas kust, neapšaubāmi personificē lūriķi.

Un vispār zvejnieka dēls Oskars bija maza auguma kroplīga paskata nošņurcis vīrelis, kurš pļēguroja Zvīņu ciemā, sita savu bračku un nemīlēja vecākus. Vienīgi Vilis Lācis izdomāja šito 30-to gadu Čipendeilu.

Nebija jau taisnība, ka Kutuzovam nebija vienas acs. Nē!!! Viņam bija TIKAI viena acs.

Man lasot Šerloku Homsu, zuda ticamības moments- opiju nopīpējies vecis pat savas brilles nevar atrast, kur nu vēl gangsterus.

Katru gadu iegādājos "Biznesa kontaktu katalogu", šķirstu, lasu to, bet kā neesmu tā neesmu kļuvis par biznesmeni un arī to kontaktu nav.

Dziedoņi ērkšķu krūmā- nu vai tas nerunā pats par sevi? Nu lai kāds pamēģina ielīst ērkšķos un padziedāt! Redzēs kas tur sanāks.

Kāds jums tur Purva bridējs- Edgars to vien zināja, kā bradāt pa kroga priekšas dubļiem, un laiku pa laikam uzkāpt kādai izvirtušai vešerienes meitai.

Oskars Kļava pacelts nebijušas slavas augstumos, bet par ko? Vai nu par to, ka ar barbariskām metodēm iznīcina Baltijas Jūras zivju faunu, neievērojot kvotas, un gandē ekoloģiju, čurādams pār bortu jūrā.

Uldim Marhilēvičam vajadzētu paskatīties sev apkārt un komponēt par modernajām tendencēm mūsdienās nevis vērst savu skatu pagātnē uz nesekmīgiem mēģinājumiem ar nabadzīgas nēģeru valstiņas TOBAGO palīdzību celt kāda Kurzemes augstmaņa labklājību.

Skroderdienas Silmačos nebūt nedara LAtvijas tēlu pozitīvu. Vai tiešām mums jārāda, ka latvieši līdz pat pēdējam brīdim nevar izdomāt- precēties vai neprecēties, ka jaunieši paslepus lieto alkoholu un tikai pārlieks dzērums viņus paglābj no nejaušām dzimumattiecībām, ka pat mazu latviešu zēnu mērķis ir uzspridzināt vecu slimu ebreju.

Vai tiešām Račs nav spējīgs izdomāt kādu nopietnu iemeslu, par kuru mātei un meitai tiešām būtu vērts raudāt? Mīlīši, mēs taču neesam nekāda ņuņņa tauta, lai raudātu par nokrišņiem, jūru un dabīgu gadalaiku maiņu.

H.K. Andersens ir perverss lūriķis, pie kam viņa kaisle ir vērsta pret slavenībām, jo kā gan citādi lai izskaidro viņa kaisles augli- pasaku par karaļa jauno tērpu? Un kur vēl drausmīgais amatpersonas pazemojums pūļa priekšā- nu perversi, ļoti perversi.

Dulls ir nevis Dauka, bet gan pats Sudrabu Edžus. Kur viņam prāts sūtīt pavasara atkušņa laikā bērnu pāri jūrai? Vai tad nevarēja ļaut viņam doties uz galvaspilsētu tālāk izglītoties- nē, iedzen jūrā, lai ir labāk beigts. Tā jau mēs pie gudriem vīriem nekad netiksim.