Viss pareizi uzrakstīts!
Šo te varētu pārveidot par kaķu mīļotāju baušļiem.
Katru otro rītu brokastojot sēžu uz taburetes - krēslā ar atzveltni guļ minka. Viens no maniem minčiem briesmīgi spalvojās - lai viņu paņurcītu mēdzu pārģērbties, jo viņam traki patīk līst klēpī. Satiekot minčus ārā, ja man rokās ir ūdens glāze (vasarā praktiski neizlaižu ūdeni no rokām) viņiem noteikti jāpadzeras no glāzes, viens sauļošanās krēsls ir nolikts ēnā, lai minčukiem būtu kur pačučēt, nedrīkst likt lādēties datoru vai telefonu ja kaķis ir istabā, viņi sāks spēlēties ar vadiem, beigto peļu un putnu savākšana kad kaķīšiem apnicis spēlēties ir jāuzskata par privilēģiju... varētu turpināt bezgalīgi. :))
Normālās attiecībās abas puses ir vienādas un ciena viena otru, tādēļ tevis aprakstītais nav kaķlu mīlētājs, bet tāds, kas nemāk audzināt kaķus, jo pakļaujas dzīvniekam. Cik nu tur humors, bet ir redzētas daudzas tantiņas, kas šo visu ievēro kā svēto grālu