Sarakste no kāda portāla.
Vika: Tu esi kādreiz nodarbojies ar virtuālo seksu?
Miks: Nē, man kaut kā dzīvajā labāk patīk.
Vika: Davaj, pamēģināsim?
Miks: Negribu ar to huiņu nodarboties. Saku tev, patīk dzīvajā. Ja gribi seksu, davaj, tiekamies.
Vika: Satiksimies pēc tam. Man taču ir vispirms jāpārbauda, vai maz vērts ar tevi satikties.
Miks: OK. Pamēģināsim. Sāc.
Vika: Esmu gara auguma blondīne, caurspīdīgā, sarkanā halātiņā. Zem halāta mežģīņu apakšveļa. Guļu gultā, apkārt deg sveces. Gaidu, kad atnāksi.
Miks: ....riža.
Vika: Ko?
Miks: Nepatīk blondīnes.
Vika : Ok, kā tu izskaties?
Miks: ...un ar vasarraibumiņiem
Vika: ???
Miks: Man patīk rižas un ar vasarraibumiem. Un mājās ar to nodarboties man nepatīk. Var, es sākšu?
Vika: Ok.
Miks: Esmu uz neapdzīvotas salas, kur esmu nodzīvojis 3 gadus bez sievietes. Tu esi stjuarte, lidoji ar lidmašīnu, kuru kāds modžaheds uzrāva gaisā. Trieciena vilnis tevi izmet tieši uz manas salas. Tu esi šokā, panika. Apkārt izsalkuši dzīvnieki, un tur, lēkājot no viena zara uz otru, ar Tarzāna cienīgu kliedzienu, parādos es. Izspārdot visus zvērus uz visām pusēm, nostājos tev priekšā, vienā gurnu apsējā vien.
Vika: Ou, esmu tev tik pateicīga, ka izglābi mani un vēlos tev atlīdzināt. Es pieeju tev klāt, sāku skūpstīt. Manas rokas lēnām slīd uz leju, norauju nost tavu gurnu apsēju un paņemu rokās....
Miks: STOP! Tu esi netīra, sodrējiem klāta. Tu taču no sprāgstošas lidmašīnas nojājies, piere pārsista, visa asinīs. Es ņemu tevi uz rokām un nesu pie jūras nomazgāties. Pa ceļam es paklūpu un mēs abi krītam lielā peļķē, kura ir pilna ar lielām ērcēm. Tās piesūcas tev pie pakaļas..
Vika: ???
Miks: Es pārmetu tevi pāri savam plecam un skriešus metos uz jūru. Ērce tāda milzīga, izdzērusi gandrīz visas tavas asinis. Tava seja kļūst bāla, kā pēcpuse, kas nekad nav redzējusi saules gaismu, vēl nedaudz un es tevi zaudēšu, es negribūūūūū, es bļa, 3 gadus bez vecenes!!!
Vika: Kas par huiņu?
Miks: Piedod, pārcentos.
Vika: Ej dirst.
Miks: Labi, piedod. Es ienesu tevi jūrā. Ērce atlaida tavu pēcpusi. Mēs stāvam līdz vidum ūdenī. Sāku tev skūpstīt lūpas, lēnām virzoties un kaklu, pēc tam krūtīm...
Vika: Es tevi gribu ļoti, ļoti.. Paņem mani beidzot, nevaru jau sagaidīt!
Miks: Skūpstot tevi, nesu ārā uz krastu. Noliku tevi smiltīs, turpinu skūpstīt.
Vika: Esmu ekstāzē. Norauju tavu gurnu apsēju un sāku glāstīt tavu miesu.
Miks: Oij, es beidzu. Piedod, ka uz sejas.
Vika: Tik ātri? Es vēl neko neizdarīju.
Miks: Es taču 3 gadus veceni nebiju redzējis.
Vika: Nu, tu vēl varēsi?
Miks: Jā, protams, Es pieliecos, lai sniegtu tev to, ko tu vēlējies, taču..... tieši no džuņgļiem izlien Balu.
Vika: Kas?
Miks: Mans čoms- lācis. Viņš arī grib. Gaidu maliņā, kad viņš beigs.
Vika: VISS!!! Dirst ej, idiot!