Nokļuva ellē indiānis, budists un krievs. Velns viņiem saka:
– Visiem, kuri šeit nokļūst dodu vienu izdevību nokļūt debesīs.
Un izvelk viņš milzīgu sitamo ieroci(lielāku nekā Harisonam Fordam “Pēdējā krusta gājienā”):
– Kas izturēs trīs sitienus nekliedzot – laižu vaļā! Variet aizsargāties ar ko gribiet.
Pirmais izgāja indiānis.
– Ar ko aizsargāsies?
Indiānis paņēma milzīgu granīta bluķi.
Velns atvēzējās un pirmajā reizē izjuka akmens bluķis. Pēc otrās reizes indiānis jau kauca kā traks…
– Nākošais, – saka Velns.
Iznāk budists.
– Ar ko aizsargāsies?
– Ne ar ko! – sakabudists, – Es astoņus gadus nodarbojos ar budismu, un meditācijā ķermenis nejūt sāpes!
Pirmais sitiens. Budists: – Ošsss…
Otrais sitiens. Budists: – Ošsss…
Trešais sitiens. Budists: – Ošsss…
– Nu tu dod… Neviens vēl nav izturējis trīs sitienus. Nu ko, tu esi brīvs, vari iet debesīs.
– Nē, – saka budists, – gribu palikt un paskatīties. Visās anekdotēs krievi tiek sveikā cauri. Gribu redzēt, ka viņam šoreiz tas izdosies.
– Labi, paliec. Nu, ar ko tad aizstāvēsies? – jautāja velns krievam.
– Ar ko, ar ko – ar budistu protams…
