Vaņa un Maņā ir krāsotāji. Kā reizi viņiem
ir gadījies darbiņš vienā no Maskavas prestižākajiem rajoniem krāsot
desmitstāvu māju. Abi uz stalažām desmitā stāva līmenī dara savu darbu, bet
pēkšņi Vaņam nenormāli sagribas, nu, kā ja tas dažreiz gadās, čurāt. Viņš
ciešas, ciešas, bet beigu beigās neiztur un saka savam pāriniekam: Maņa,
nenormāli gribas m$zt. Ko lai dara? Neko, laid tepat pār bortu! Eu, beidz! Neērti kaut kā. Cilvēki taču apakšā!
Nu labi, tad tā riktīgi paliecies uz priekšu un trāpīsi kā reiz tajā fontānā!
Bet es taču nokritīšu, es nenoturēšos! Nu labi labi! Es tevi pieturēšu.
Tā arī izdara. Vaņa 45 grādu lenķī pāriecies pār stallažām, Maņa viņu tur aiz biksēm, un viss kārtībā - trāpa baseinā. Viss ļoti skaisti. Bet te pēkšņi Maņa nedaudz nošķaudās un nejauši palaiž Vaņu vaļā. Nu, dabiski, tas kā maiss ar sūdiem brēkdams noiet lejā.
Trīs mēnešus vēlāk.
ASV, Ņujorka, Taimskvērs. Bārs. Trīs amerikānietes savā starpā pārunā dzīvi un, dabiski, vīriešus (par ko gan viņām vēl runāt). Viena saka:
Es nesen biju Francijā, nu tur vīrieši vispār ir, hmmm! Katrs, ko es tur satiku, mani atklāti vilka gultā! Un tu saproti, tas pie viņiem ir ļoti normāli!
Tas nav nekas, - iejaucas otra, - es biju Meksikā. Tur vīrieši ir ļoti karsti: nosvīduši, spalvaini! Tas bija kaut kas! Nu, jūs jau nezinat, kas notiek Krievijā, - saka trešā, - tur man gadījās pavisam karsti! Tas bija tā - eju es Maskavā pa parku, un pēkšņi dzirdu virs manis kaut kādu troksni. Es paskatījos uz augšu, un redzu - uz mani lido vecis, bikšu priekša vaļā, ar abām rokām sagrābis locekli un bļauj nelabā balsī: "p***aaaaa...." Pirmā epizode
30-tie gadi. Čikāga. Iet sieviete stāvoklī pa ielu. Garām aiztraucas
auto ar gangsteriem, sākas apšaude pie bankas durvīm, panika, kliedzieni,
plīstošu stiklu skaņa u.t.t. Rezultātā viena no automāta kartām
trāpa sievietei vēdera.Otrā epizode.
Pagājuši piecpadsmit gadi. Tipiska amerikāņu kotedža. Pie mātes
pieskrien raudoša 15 gadīga meitene.- Kas noticis, meitiņ ?
- Mammu, es čurāju un no turienes man izkrita svina gabaliņš.
- Tas nekas, meitiņ... un māte pastāsta daudzus gadus atpakaļ bijušos notikumus.
Trešā epizode.Pēc stundas pie mātes pieskrien raudošs 15 gadīgs jauneklis:
- Mammu, zini, notika kaut kas briesmīgs !- Zinu, zinu, dēliņ, tu čurāji un...
- Nē, māmiņ, es onanēju un nošāvu vecmāmiņu... Te nu kur gadījās kur ne pienāca Fjodorovam pēdējā stundiņa. Šis liek sasaukt visus ciema iedzīvotājus pie viņa gultas - sūdzēšot grēkus. Kad nu beidzot visi ir saradušies, (F)jodorovs saka:
(F) - "Nu (M)arinka, atceries 1944. gadā tavu tēvu aizsūtīja uz Sibīriju par to, ka šis vāciešiem palīdzēja. Un tur viņu ilgi mocīja, kamēr viņš nomira aiz sāpēm."
(M) - "Nu, atceros. A kas ir?"
(F) - "Nu es biju tas, kurš par viņu ziņoja un kura dēļ viņu uz Sibīriju aizsūtīja. Vai tu man piedod?"
(M) - "Labi, tas bija tik sen, kas gan to vairs atceras."
(F) - "Un tu, (N)adja, atceries 1959. gadā tavu vīru aizsūtīja uz Sibīriju par to, ka viņš kaņdžu dzina. Un arī viņš tur nomira."
(N) - "Atceros, a kas ir?"
(F) - "Es biju tas, kurš par viņu ziņoja. Vai tu man vari piedot?"
(N) - "Nuuu laabi, tas taču bija tik sen."
Kad nu arī visi pārējie ciema ļaudis ir piedevuši Fjodorovam viņa pastrādātos grēkus, Fjodorovs grib, lai tie izpilda viņa pēdējo vēlēšanos.
Svēta lieta - šie ir ar mieru.
(F) - "Kad es nomirstu, iespraudiet man dibenā kaktusu!"
Ļaudis, protams, pabrīnās, bet ko tu padarīsi....
Tad vecais arī noliek karoti. Nu ļaudis, protams, izpilda pēdējo vēlēšanos un iesprauž to kaktusu tai pakaļā.
Tiklīdz tas ir izdarīts, kāds klauvējas pie durvīm.
- "Kas tur ir?" jautā ļaudis.
- "Šeit milicija. Mums ienāca ziņas, ka šai mājā notiek līķa apgānīšana, atveriet." Pēc pirmā kara mācītājs no kanceles brīdināja meitas:
"Jums pār galvu nedrīkst pārlidot lidmašīna, jo tā izknābās smadzenes"
Meita siena pļavāto cenšas to ievērot un, redzot tālumā lidmašinu bāž galvu siena kaudzē un klāj galvai pāri arī brunčus.
Iet garām zaldāts un redzot pliko meitas dibenu, ķeras pie lietas un mīlē meitu tā ka sviedri līst.
Meita siena kaudzē pie sevis skaita skaitāmo:"KNĀBĀ, KNĀBĀ, KA TIKAI SMADENES VESELAS PALIEK !" Vovočka pārnācis no skolas kopā ar draudzeni un ieslēdzas ar viņu savā istabā. Māte nemierīga klauvē pie durvīm :
- "ko jūs bērni tur darāt?"
- "Mīlējamies ."
- "Nu labi, tikai nepīpējiet ! " Onkulītis nopērk kaziņu.Pirmajā vakarā izslauc 1 litriņu,otrajā -0.5 litru,trešajā-nemaz.Ko darīt,jāiet pie ārsta.Dakteris paskatās un atbild:"Āzītis ir pamatīgi izmocīts,taču vēl dzīvos." Kāds vīs mocās ar lieko svaru. Beigās draugi viņam iesaka kādu ārstu,
kurš palīdz nodzīt lieko svaru ar peldēšanas palīdzību. Domāts,
darīts: vīrs aiziet pie ārsta, kurš viņu izmeklē un norīko viņam
peldēšanas nodarbības. Atnāk vīrs uz baseinu, skatās - tur plunčājas kaila brīnumskaista daiļava. Ārsts saka: "Redzat to skaistuli? Jums viņu jāmēģina
noķert." Vīrs metās ūdenī, peld pakaļ skaistulei, bet nevar nekādi
viņu noķert. Nākamajā reizē viņam jau iet labāk. Trešajā reizē
viņš dāmīti jau gandrīz noķer. Ceturtajā reizē vīrs, cerību spārnots, atnāk uz baseinu, skatās - tur plunčājas kails vīrietis ar acīmredzami homoseksuālām interesēm un kāri skatās uz vīru. Vīrs neizpratnē prasa dakterim:
- Kas tas par tipu?! Kur palikusi tā skaistā meitene?
- Jums šoreiz būs cits uzdevums. Jums būs jāmēģina no viņa aizbēgt. Strādāju par sisadminu vienā kantorī, regulāri sastopos ar lietotāju stulbumu.
Šodien atnāk pie manis viens tantuks un saka…
- Es apsēdos pie cita datora, pārnesiet uz turieni manu paroli.
- ?!?!? Kādēļ?
- Nu manējā tur neder.
- ievadiet savu lietotāja vārdu un paroli no vēcā datora, viss darbosies.
Paiet minūtes 15:
- Neizdodas...
- Kādu vārdu un paroli jūs ievadījāt?
- Savu... (nosauc savu vārdu un paroli)
- ?!?!? TĀ IR NO VECĀ DATORA?
- Nē, tas ir mans vārds un jaunā parole.
- Es taču jums teicu, lai ievadiet lietotāja vārdu un paroli no vecā datora!
- Es gribu, lai būtu tā kā rakstu un jaunu paroli.
- Labi.
Uztaisu jaunu lietotāju ar viņas jauno paroli.
- Nu, tikāt sistēmā?
- Kādā sistēmā?!? Man vispār vindovzā vēl neiegāja, raksta, ka kļūdaina
parole!
- Kādu paroli jūs ievadījāt?
- 19111976!
- Tak jūs prasījāt paroli ROMASHKA!
- Es jau pārdomāju.
- Es tūlīt pienākšu.
Aizeju pie šamās, rakstu lietotāja vārdu un paroli. Ielogojos sistēmā.
Nospiežu akordu:
- Kādu paroli vēlaties?
- 19111976.
- Tiešām? Jūs kārtīgi izdomājāt?
- Jā, es šito tiešām neaizmirsīšu.
- Labi.
Paiet apmēram 40 minūtes:
- Man vindovz neielādējas, saka, ka nepareiza parole.
- Kādu paroli jūs ievadījāt?
- (kaut kāds burtu salikums).
- Es taču jums uzliku 19111976!
- Bet es to nomainīju, lai jūs nezinātu!
- Nu tad ko jūs man zvanat???
- Es aizmirsu jauno paroli......
- KO?????
- Es aizmirsu jauno paroli.
Uzlieku viņai paroli 123456 un atslēdzu iespēju pašai nomainīt.
- Jūsu parole būs 123456! Nomainīt nevarēs, varat pat nemēģināt!
- Paldies.
Vēl pēc apmēram 10 minūtēm:
- Man meili pazuduši un visi dokumenti!
- Un tie tur bija?
- JĀ! Protams! Vecajā datorā.
- Bet jūs tagad esat pie vecā datora?
- Nē, pie jaunā...
- Un kā tie meili un dokumenti varētu nokļūt jaunajā datorā?
- Automātiski vajadzētu! Es par to grāmatā lasīju!
- Kādā? "Dators tējkannām"?
- Īsti neatceros, it kā nē.
- Labi, pārnesīšu jūsu datus.
Pārkopēju profilu, pielaboju, pārbaudu:
- Visi meili vietā?
- Jā, it kā.
- Un dokumenti?
- Jā.
- Un darbavirsmas attēls?
- Jā, paldies.
- No manis vēl kaut ko vajadzēs?
- Nē, ja nu kas, es piezvanīšu.
- Labi.
Pēc apmēram 15 minūtēm:
- Man bija pastakastīte uz inbox.lv, bet tagad tās nav. Kā tur tikt?
- Inbox.lv izmantošanu vadība ir aizliegusi.
- Bet.. man tur... darba lietas!
- Rakstiet vadībai!
- Jūsu vai manai?
- Mums ir viena vadība!
- Bet kas?
- Tak vienalga, kaut direktoram vai nodaļas priekšniekam!
- Labi...
Zvana šefs:
- Uztaisi viņai pastakastīti, pieriebās jau...
- Labi.
Taisu viņai pastakstīti outgļukā.
- Adrese?
- (nosauc pastakastīti)
- Parole?
- Es neatceros... Vai tad jūs neziniet?
- !?!?! No kurienes? Es par jūsu personīgajām pastakastītēm neatbildu.
- Bet jūs esat sisadmins! Izdariet kaut ko!
- Griezieties pie inbox.lv administrācijas.
- Kāds tur telefona numurs?
- Nav ne jausmas.
- Jūs vispār kaut ko varat?
- Jā, aiznest šefam izdruku par pēdējām jūsu apmeklētajām lapām.
Nosarka kā biete: - Bet neviens neredzēja, kur es eju.
- Es visus brīdināju mēnesi atpakaļ, ka serveris glabā apmeklēto lapu vēsturi. Kurš
kur līdis. Jūs sanāksmē nebijāt?
- Biju... Tad jūs to paroli sameklēsiet?
- Nē.
Piecas minūtes, zvana šefs:
- Sameklē tai job...ai paroli.
- Es pamēģināšu, bet neapsolu.
- Izdomā kaut ko!
Šefs parasti ir labsirdīgs un atsaucīgs cilvēks, bet šitā vecene novedusi viņu līdz
baltkvēlei. Izvelku paroli no vecās sistēmas.
- VISS!? Tagad VISS?
- Jā, paldies. Bet jūs tiešām varat paskatīties, kur kurš ir līdis?
- Protams!
- Bet var izdarīt tā, lai neviens neredzētu, kur es eju?
- Var, bet tur vajag GTO un pamācību.
- Kas ir GTO?
- Gastronoms tur! O!
- Kāpēc O?
- Tas ir joks, nevar tā izdarīt.
- Kāpēc?
- Tāpēc, ka lietot internetu personīgām lietām pie mums AIZLIEGTS!
- Kurš par to atbild?
- Es!
- Skaidrs, tikai neziņojiet par mani direktoram.
- Es padomāšu.
- Paldies.
- Nav par ko.
Eju pie šefa, skatamies izdruku, visādi iepazīšanās portāli un cita draza. Ja
skatās pēc trafika, varētu padomāt, ka filmas pumpē.
- Viņa vispār strādā? - jautā šefs.
- Nez, varbūt arī strādā.
- Lapas nogriezt vari?
- Protams.
- Tikai tai durai nesaki, piesiesies pēc tam.
- Ok.
Aizveru visas XXX un iepazīšanās lapas.
- Man internets nestrādā, - atkal pazīstama balss.
- Viss vai tikai atsevišķas lapas?
- Viss.
- Kādu lapu mēģinājāt?
- .......... vienalga kādu.
- Pamēģiniet atvērt www.lv, strādā?
- Jā.
- Tātad internets strādā, nosauciet konkrētu adresi, kura nestrādā.
- ........... eeeessss ne-ne-neziiinu..... piemēram draugiem.lv.
- Ko raksta?
- Akses denaid.
- Un ko tas nozīmē? (šī par tekstu tulkotāju strādā)
- Pieeja liegta.
- Tas nozīmē, ka jums nav tiesību izmantot šo resursu.
- Kāpēc?
- Lapas saturs saistīts ar iepazīšanos, čatiem un tamlīdzīgām lietām. Un serveris
nelaiž cauri.
- Pie kā man vērsties?
- Pie Proksī-servera.
- Bet kāds viņam numurs?
IT-departamenta puiši krita zem galdiem no smiekliem. Uzgriežu kaut kādu numuru. Nodaļā klātesošie rēc. Šī trāpa uz recepšenu un prasa:
- Sveiki, es vēlos runāt ar Proksī-Serveri!
- ...... Tas nav iespējams!
- Kāpēc? Viņa nav? Vai arī kļūdījos ar numuru?
- Nē, ir, taču baidos, ka atbildēt nevarēs...
- Nododiet viņam, lai atzvana man steidzami. - Šī atstāj savas koordinātas un nomet klausuli.
- Vēlāk atzvanīšot. vai arī pati vēlreiz piezvanīšu!
