Sveiki SPoki,spocenes un spocēni
Sen neesu licis rakstus bet nu ņemot vērā ka rīt ir pirmdiena parakajos savā aizvesturē un atradu šo ----> soo lai labi lasās 
Pirmdiena.
Šodien ir pavisam silts, tikai mīnus desmit grādi. No rīta krastā izkāpa
divas cilvēku grupas. Kauko būvē,
izskatās ziemošanas vietu. Tie kas tā nabadzīgāk apģērbti, bieži atceras
kauko par māti un kāš savejiem kaimiņiem cigaretes.
Otrdiena.
Šodien pie mūsu bara atnāca ciemiņi. Nosauca sevi par vāciešiem un pacienāja
mūs ar banāniem. Garšigi
Trešdiena.
Vakar vakarā mūsu baru apciemoja krievi. Pacienāja ar ugunīgo ūdeni un sauca
mūs par cūkām. Pēc trešas glāzītes
ar knābi iekritu kupenā. No rīta secināju, ka katra mana acs skatas uz citu
pusi. Varbūt, banānus pāredos
Ceturdiena.
Gāju pie krieviem. Cilvēks lāčādas parādija ar roku vāciešu virzienā un
teica: "Velc banānus, cūkca, tad ieliešu".
Viņu sauc Kostja. Ļoti sirsnīga personība. Šoreiz es gulēju kupenā kopā ar viņu.
Svētdiena.
Vācieši dod banānus aizvien negribīgāk.
Otrdiena.
Vakar vācieši vispar nedeva banānus. Es no viņiem nosperu kaukādu dzelzs
gabalu ar vadiem un atnesu to Kostjam.
Vinš teica, ka cūkca malacis, un ieleja man glāzi spirta. Tad turpinājam
dzert, par veiksmigu biznesu.
Kupenā gulēt negājam - Kostja iemiga pie galda, bet es ta arī nevareju tikt līdz durvīm.
Trešdiena.
Šodien vācieši atnaca pie krieviem un pieprasija atdot antenu.
Kostja teica šiem pa krieviski: "Banānu jums, bet ne antenu!". Vācieši bananu nepaņēma un aizgaja tukšām rokām.Pievakarē vacieši atnaca pārmeklēt mūsu baru. Meklēja mani, lai novilktu ādu. Nu ta neko nodokli biznesmeņiem!
Ceturdiena.
Naktī, kad visi gulēja, pārvēlu uz krievu nometni visas vaciešu mucas ar
dīzeļdegvielu. Vaciešiem sacēlās panika.
Tāds liels rižs vācietis šava no ieroča un bļāva: "Krievu cūkca -
partizāns!" Muļķis! Nevajadzēja banānus želot
Piektdiena.
Vācieši sēž bez degvielas un rācijas. Šodien mazliet piesala (mīnus
četrdesmit), un viņi piekrita sēsties pie pārrunu galda.
Es tagad dzīvoju Kostjas istabā. Vinš saka, ka biznesmenim vajadzīgs jumts.
Sestdiena.
Pārrunas rit otro dienu. Vācieši sauc mani par "Krievu mafiozo". Izrādas,
visas viņu mucas ar dīzeļdegvielu bija iezīmētas.
Kostja parādija vāciešiem dokumentus, pēc kuriem visas viņu mucas bij
savāktas kā trofeja jau tālaja 1945. gadā, tanku divīzijas ģenerāļa Mirošnicenko iebrukuma laikā, Špandai pilsētā.
Svētdiena.
Krievi pārdeva vāciešiem mucu dīzeļdegvielas par desmit tūkstošiem marku un
trīs kastēm banānu. Neko nesaki, banāni - labs uzkožamais!
Izmantojot sniega vētru, aizgaju pie vāciešiem un pārveēlu mucu atpakaļ.
Kāpēc - nezinu. Laikam principa pēc.
Pirmdiena.
Krievi atdeva vāciešiem mucu par kautkādu nelaimīgu tūkstoti marku un vīna
pudeli. Ak dievs, kādus sūdus dzer tie vācieši!
Trešdiena.
Krievi par dīzeļdegvielu pieprasa rubļus, bet vāciešiem tikai markas. Kostja
noorganizēja valūtas biržu.
Markas kurss sāka ļoti kristies. Šodien par vienu rubli var nopirkt 17 657 markas.
Sestdiena.
Vācieši prasa dīzeli kredītā. Kostja teica ka padomāšot,
bet tikmēr piedāvaja viņiem sniegt humanitaro palīdzību - viena glāze dīzeļa dienā.
Man paskaidroja, ka šī humānā akcija paceļot mūsu prestižu. Mda ... Nu sarežģīta tā lieta - bizness.
Svētdiena.
Vāciešu sievietes prasās pie mums piestrādāt. Viņas var saprast: pie mums ir silts un ļoti jautri.
Bet tagad, liekas, būs vēl jautrāk
Pirmdiena.
Kostja paziņoja ka vāciešiem neesot demokrātijas. Un viņam ir pilnīga taisnība!
Vācu priekšniekam pretīga fizionomija. Un vispar viņš ir tads žmogs: par lieku miljonu marku nožnaugties gatavs.
Otrdiena.
Kostja tā ari neņemas apskaidrot vāciešiem, kā veido demokrātiju, un viņi
kaujas jau otro dienu. Bet mēs skatamies.
Interesanti! Es šodien uzliku uz riža 300 tūkstošu marku, bet nabadziņam jau paša kautiņa sākumā iebelza ar kebli pa galvu. Rižais nokrita ar degunu kupenā. Tālākā demokrātijas veidošanā viņš nepiedalijas.
Trešdiena.
Lai top bizness! Rubļa kurss vēlaizvien ceļas. Man iedalija atsevišķu kabinetu ar apsardzi. Ko padarīs,
vācieši diezgan mežonīga tauta: bradā te pie mūsu teritorijas ar cirvjiem.
Kā tad, gaidi, kamēr iziešu bez apsardzes!
Piektdiena.
Kostja man parādija rižā parakstu uz lapiņas. Tagad mana drauga īpašumā ir barona Šnapsa ģimenes pils un teritorijas.
Pats rižais iebilda pret tādu privatizāciju, bet viņa biedri viņam parādija kebli - un rižais ātri piekrita
Trešdiena.
Ziemošanai pienāk beigas. A žēl! Pilnīgi iespējams, ka vāciešiem vēl palika
pārīts - citu ģimenes firmu un bankas.
Kostja pierunā mani braukt viņam līdz uz Krieviju. Saka, ka tieši tagad viņa valstij vajadzīgi tādi godīgi biznesmeņi, kā es.
.
Bez Datuma.
Ardievu, Antarktīda! Runā, ka Krievijā daudz darba. Kostja teica, ka blakus
Krievijai dzivo ne tikkai vācieši, bet ari citas dažadas tautas. Tas Labi. Tapēc ka vācieši mani parak labi zin. Bet ar pārejiem mums atliek tikai iepazīties.
Pu-u-uiši-i!.. es naku pie jums!
labais 
