Visādi anekdotiski sīkumi sakrājušies gan no tīmekļa bezgalīgajām dzīlēm, gan ikdienas darbiņus darot. Padalīšos arī ar jums, mīļie spocēni.
Visādi anekdotiski sīkumi sakrājušies gan no tīmekļa bezgalīgajām dzīlēm, gan ikdienas darbiņus darot. Padalīšos arī ar jums, mīļie spocēni.
Stāstiņš būs no zemes, kur mīl kaķus tāpat kā pie mums.
Tas esot noticis kādā Krievijas provinces pilsētiņas sinagogā, kad atbraucis revidents no Maskavas pārbaudīt darbu.
Sinagogas grāmatvedis strādā ļoti kārtīgi, viņam vienmēr viss saskan kapeika kapeikā. Revidents apstaigā sinagogu, izpēta dokumentus - tiešām viss saskan. Nu, nē, domā revidents - kaut kas man jāatrod un jautā grāmatvedim:
- Kad cepat maces, kur liekat drupačas?
Grāmatvedis:
- Mēs drupačas savācam, liekam speciālās kastītēs un sūtām uz Maskavu. Pretī mums sūta miltus macēm.
Revidents:
- Jums sinagogā sveces deg, kur liekat nodeguļus?
Grāmatvedis:
- Mēs nodeguļus savācam, liekam speciālās kastītēs un sūtām uz Maskavu. Pretī mums sūta jaunas sveces.
Revidents redz, ka viss tiešām kārtībā, vēl pastaigā, padomā un jautā grāmatvedim:
- Nu, bet kad jūs veicat apgraizīšanu, kur liekat atgriezumus?
Grāmatvedis:
- Mēs atgriezumus savācam, liekam speciālās kastītēs un sūtām uz Maskavu...
Revidents nepacietībā:
- Bet, ko tad jums sūta no Maskavas?
Grāmatvedis:
- Kā kuro reizi... Šoreiz atsūtīja Jūs...
Gurķu laikā man vienmēr tā gadās, ka tikai kāda gurķēna pietrūkst, lai pēdējā burka būtu pilna. Steidzies to sameklēt un ieraugi vēl vairākus milžus.