Sveiki, spocēni!
Gan jau pasmaidīsi0
Bērnudārzā:
-Un tagad Kaspariņš mums pastāstīstīs stāstu Notikums mežā, kuru pats izdomājis.
-Neko es neesmu izdomājis, viņi patiešām bija kaili!
Mūzika apvieno visus, tikai ne kaimiņus.
Bet vilks taču paliktu dzīvs, ja tumšā mežā nesāktu sarunāties ar nepazīstamu meiteni sarkanā cepurītē.
-Mammīt, vai eņģelīši lido?
-Jā, meitiņ, lido.
-Mūsu tētis kaimiņieni nosauca par eņģelīti. Kad viņa lidos?
-Pēc minūtēm desmit...
Ja jums uz ielas uzbrūk sieviete, neapjūciet - uzreiz sāciet viņu fotografēt. Sieviete sāks pozēt un atsāsies.
-Meitiņ, iedzer kopā ar mani.
-Nu, tēti...
-Ko? Es taču reiz ar tevi kopā mājasdarbus gatavoju!
-Vīri, ko jūs katru vakaru darāt?
-Dzeram.
-Katru vakaru?
-Nē, dažreiz vakaru nesagaidām.
Skolotāja:
-Kaspariņ, kāda ir nākotnes forma vārdam nozagt ?
-Iesēdināt.
Alkoholiķis atnāk pie narkologa:
-Sveika, vāvere!
-Es esmu dakteris.
-Sveiki, dakter vāvere!
-Tēt, tu guli?
-Kas ir?
-Iedod naudiņu!
-Guļu, meitiņ, guļu.
Ārsts:
-Viskiju dzerat?
-Jā, dzeru.
-Kolu dzerat?
-Jā, kopā ar viskiju.
-Kolu nedzeriet, tā ir kaitīga!
Paradīze, protams, ir laba, bet ellē paziņu vairāk.
-Tā ir jūsu mašīna?
-Mana.
-Vai jūs nevarētu to padzīt nostāk?
-Mierīgi... Tiš, tiš!
-Kur tu biji?
-Skrēju pakaļ maizei.
-Panāci?
-Hallo, policija!
-Jā.
-Mani kaimiņi pārdod zālīti!
-Un par cik?
-Trīs eiro.
-Ā, nu tas nav dārgi, ņemiet!
Sarunājas divi džentlmeņi:
-Reizēm, ser, apprecēties ir tas pats, kas nokļūt krokodila rīklē.
-Nevajag makšķerēt, kur pagadās, ser.