Fml0

Es strādāju par bērnu pieskatītāju un šodien man bija jāpieskata bērns. Mēs spēlējām paslēpes un nu bija pienākusi mana kārta slēpties. Kamēr mazā meitenīte ar aizvērtām acīm skaitīja es centos paslēpties. Es centos pārlekt pāri krēslam, bet es aizķēros. Ar galvu ieskrēju vēja zvanos, norāvu aiskarus ar visu stieni, un ar kāju ielēcu sienā atstājot tur milzīgu caurumu. Es gulēju uz zemes agoniskās sāpēs, kad mazā meitenīta iesaucās : ''Es zinu kur tu esi.'' 

Šodien es centos sasmīdināt savu draudzeni un viņas ģimeni uzvelkot smieklīgas brilles kurām bija piestiprināts super mizīgs izmēra deguns. Viņi smējās histēriski. Ne tāpēc, ka tas izskatijās smieklīgi, bet tāpēc ka mans īstais deguns bija radikāli lielāks par viltus degunu.

Šodien es dēvos uz tēlu ballīti pārģērbusies par zombiju. Visi apbrīnoja manas jaunās ''Zombiju dejas.''  Es tā dejoju vienmēr.

Es piedalījos konkursā par galvenā redaktora vietu žurnālā. Es daudz laika pavadīju, lai izveidotu savu runu un pielikumā piedāvāju jaunas idejas, lai palielinātu lasītāju skaitu. Mans konkurents vienkārši pateicu, ka viņš mīl šo organizāciju. Es zaudēju ar 4 : 1 starpību. Mans konkurents vēlāk paziņoja viņa plānus nākošajam gadam. Tās visas bija manas idejas

Mans draugs domāja, ka tas būtu jautri paziņot visiem maniem klasesbiedriem, ka man beidzot ir meitene. Visi aplaudēja un klasē bija lielas ovācijas.

Mani kaimiņi nopirka kustību sensoru gaismas, kas ir pavērstas tieši pret manas istabas logu. Tās ir tik jūtīgas, ka tās ieslēdzas ikreiz, kad garām nolidu vismazākais kukainītis.

Šodien es atklāju kur paliek visas manas pazudušās biksītes. Mana 12 gadīgā meita tās pārdod skolā zēniem.

Šodien es pamodos sešos no rīta, lai darbā būtu astoņos. Izrādās ka es varēju vēl pagulēt, jo viens no maniem bosiem samainīja mana pulksteņa laiku un ''aizmirsa'' man to pateikt.