Pārbraucu mājās no darba. Pie ārdurvīm ir zīmīte. Tajā rakstīts ,ka koijots apēda manu suni. Es ātri ieskrēju iekšā un aizslēdzu durvis, nākamajā dienā neaizgāju uz darbu, jo baidījos, ka tas koijots ir traks un vēl te pat klaiņo.
Tikai pēc dienas cits kaimiņš man pateica, ka otrs kaimiņš manu suni patiesībā esot nobraucis.
Šodien es pamodos krāšņa saullēkta laikā. Es piecēlos ,kad pirmie saules stari iespīdēja man sejā. Pēc tam es biju pārāk nobijies, lai taisītu ritā kafiju un nākamo stundu pavādīju savā istābā, jo mana mātē kunkstēja un vaidēja. Viņa stenēja-'' Jā manu Vudij ,jā ! '' FML.
