„Kaut tevi izpistu deviņi pērkoni!” Zentis nolamājās, kraujot sievai pa purnu. Mātīte bija nogrēkojusies, aizejot uz feministiskā zīna „Samanta” prezentācijas pasākumu, sarijusies lētu vīnu ar citām resnām, neglītām cūkām un pāris stundas tīksminājusies par ģeniāliem tekstiem, kuri kā caureja pēc alus un kokakolas kokteiļa plūda no sabiedrības padibeņu rijamcaurumiem. Jebkuram veselīgi domājošam, sevi cienošam vīrietim jau ar to vien būtu pieticis, bet Zenta pacietības traukā pēdējo, pāri kausa malai plūstošo pili, iepilināja fakts, ka mauka bija aizmirsusi atnest alu.
„Bļe, ko es tev prasīju?! Tik grūti savā niecīgajā smadzenē ieborēt „Optima Līnija septiņprocentīgo?!”" retoriski jautāja Zentis, atvēzējoties vēl vienam sitienam. Viņam par lielu izbrīnu, sieva pietupjoties izvairījās kā Čaka Norisa krustmāte un veikli uzšāva pa degunu pašam Zentim.
„Diez kas nav, jā...” viņš atjēdzoties nomurmināja.
Sieva bija notinusies, paķerot līdzi savu riebīgo žurnālu.
„Pff, atkal jāstiepj televizors uz lombardu,” nopūtās Zentis. Viņa sirdi tomēr sildīja cerība tikt pie kārotās divlitrenes...
, ļoti saticīga un mīloša pāra maigas ikdienas dūdošanas apraksts. 
